Saturs
1. nodaļa. Par ko kļūt un ar ko nodarboties
Mūsu aicinājums ir tas, ko mums patīk darīt citu cilvēku labā
Planētu ietekme uz darbības jomu
Kad nevajag sākt savu biznesu
2. nodaļa. Nauda cilvēka dzīvē
Naudas daudzums ir noteikts jau piedzimstot
Astoņi naudas pelnīšanas principi
Kam patiesi patīk darbs, to liktenis lutina
Alkatīgums un nesavtīgums
Kā izturēties pret savtīgiem cilvēkiem
3. nodaļa. No kā atkarīga veiksme
Planētu ietekme uz spēju būt par vadītāju
Panākumi biznesā un attiecības ģimenē
Jupiters ir veiksme darījumos
Kādu vārdu dod laivai, tā viņa arī peldēs
Rakstura īpašības un darba efektivitāte
4. nodaļa. Kur ņemt spēku?
Viens svēts cilvēks var glābt pilsētu
Kur rodas spēks darboties? Askēžu spēks: dienas režīms un jutekļu apvaldīšana
Patīkami runa, labestība un vienkāršība
5. nodaļa. Bizness ir draudzība
Pats vērtīgākais kapitāls
Jupitera ietekme ir godīgums
Trīs draudzības veidi
6. nodaļa. Attiecību spēks
Attiecību līmeņi
Merkurs ir sadarbības spēks
Dzīves grūtības pārvar ar pienākumu izpildi
Kas ir patiess darbs
Grāmatas fragmenti
Alkatīgums un nesavtīgums
Vēdās ir teikts: ja cilvēks ir skops un vēlas paturēt naudu sev, tad būs nabags. Visskopākie ir visnabadzīgākie. Naudaskāre atgrūž apkārtējos.
Bezprātīga naudaskāre ir ilūzija, kas uzkar kaklā laika trūkumu, pārlieku spriedzi, nogurumu, slimības un vilšanos. Kaislīgi ļaudis nespēj būt laimīgi. Tikai patīkams darbs var iepriecināt. Tieksme pēc naudas lēni un stabili palielina riebumu pret to darbu, kas naudu ienes. Nesavtīguma vietā cilvēks sāk raust sev un zaudē mieru. Tā viņš nonāk kaislību gunas varā un sāk dzīvot tās valstībā, kur valda konkurence un cīņa par izdzīvošanu. Tā notiek ne tikai darījumu pasaulē, bet arī ģimenē.
Alkatīgums nav savienojams ne ar taupīgumu, ne darba prieku. Cilvēks ļoti pieķeras visam, par ko interesējas, un cenšas to visu iegūt sev. Viņa uzkrājumi izsīkst. Viņš pastāvīgi dreb par savu īpašumu. To sauc par skopumu un tas neļauj būt laimīgam. Ne velti ir paruna: “Skopais maksā divreiz.” Savukārt par skaidrības gunu ir cita paruna: “Čaklais trūkuma nezina.” To ir teicis dižens gudrais Čanākja Pandits.
Cilvēks var būt vai nu alkatīgs un kārot naudu, vai nesavtīgs un rast prieku darbā. Pirmais kļūst nabags, otrais iegūst gan garīgumu, gan materiālus labumus. Naudaskāre noved trūkumā, jo tādas ir skopuma un naudas krāšanas sekas. Cilvēks var izvēlēties – gūt prieku darbā un kļūt bagāts vai strādāt naudas dēļ un nonākt trūkumā. Kas domā par naudu, tas vairs nespēj ar prieku domāt par darbu, jo uz viņu sāk iedarboties kaislību guna un liek strādāt ar aprēķinu un pastāvīgi domāt, kāds darbs tiek novērtēts un labi apmaksāts. Tā aiz lielas naudas kāres cilvēks nemanāmi sāk strādāt bez prieka. Ja strādā ar prieku, tad nenogurst, tieši otrādi – atpūšas. Ja domā par naudu, tad ļoti nogurst un ar laiku zaudē interesi par darbu. Tādu cilvēku interesē tikai nauda.
Kaislīgs cilvēks var centīgi strādāt un stipri pūlēties, taču gūst prieku nevis no darba, bet no darba vietas. Darbs bez prieka ir nevērtīgs un liek vienīgi ciest.
Alkatīgs cilvēks visu laiku gaida darba dienas beigas, kad varēs iet mājās. Tāda gaidīšana ir lielas ciešanas. Pamazām krājas neapmierinātība. Tās dēļ sāk domāt, ka neviens viņa darbu nenovērtē. Tā attīstās aizvainojums uz augstākstāvošiem, kolēģiem, radiniekiem, likteni un dzīvi. Aizvainojums rada konfliktus darbā un mājās. Konflikti rada vilšanos un kaitīgus ieradumus. Tie noved pie apziņas degradācijas un ģimenes iziršanas.
Pastāv maldīgs uzskats, ka ļoti bagāts cilvēks nevar būt laimīgs. Viss ir atkarīgs no tā, kā naudu izmanto. Bagātība nav šķērslis ceļā uz laimi un skaidrības gunu. Par šķērsli var kļūt nepareiza bagātības izmantošana. Turīgs cilvēks var izvēlēties: izmantot bagātību savtīgi un nonākt trūkumā vai ar bagātību padarīt visus laimīgus un kļūt vēl bagātākam. Otrajā gadījumā uz cilvēku tieši iedarbojas skaidrības guna, tādēļ viņš nezaudē izmantoto bagātību un zināšanas. Tādējādi bagātība ir pārbaudījums, pēc kura cilvēks vai nu kļūst ļoti labs un laimīgs, vai ļoti slikts un nelaimīgs.
Kaislību guna ir vienas vienīgas galējības. Bagātība ļoti ietekmē cilvēka apziņu, tādēļ vidusceļa nav: vai nu pamazām kļūst devīgs, vai skops. Bagātība nozīmē ne tikai pārticību, tā vēl arī ir liela atbildība sabiedrības priekšā un pārbaudījums.
Kas izvēlas savtīgumu un audzina sevī skopumu, tas zaudē visu labo darbu augļus, var degradēt jau šajā dzīvē un var kļūt nabags. Ja cilvēkam pietiek labu darbu augļu no iepriekšējām dzīvēm, lai visu mūžu paliktu turīgs, tad pēc nāves pārticībā un ar skopumu sirdī viņš nākamajā dzīvē piedzims nabags. Kas nesavtīgi ir darījis labus darbus, tas paliek turīgs šajā dzīvē un arī nākamajā piedzimst bagāts un nesavtīgs. Diemžēl tādu cilvēku ir maz. Parasti bagātība cilvēku sabojā un padara skopu.
Alkatīgums pārveido cilvēka psihi. Šo procesu var iedalīt vairākos etapos.
1. Kad cilvēka apziņā ienāk alkatīgums, viņš pieķeras vēlmju objektam un ar interesi to aplūko.
2. Cilvēks objektam pieķeras prātā, t.i., sāk pastāvīgi par to domāt.
3. Rodas akla apņēmība (alkatīgums saprātā) par katru cenu iegūt vēlmju objektu.
4. Sasprindzināta prāta koncentrēšana uz objektu traucē atpūsties (bezmiegs).
5. Pamazām izsīkst psihiskais spēks.
6. Zūd interese par visu, kas notiek apkārt (krīt depresijā).
7. Zaudē kaunu un godu (sāk tiekties pēc vēlamā nelikumīgiem paņēmieniem), jo nav iespējams vēlmju objektu iegūt parastā ceļā.
8. Ja arī tas nepalīdz, tad sākas nervu sabrukums. Cilvēks vairs neuztver pasauli adekvāti.
9. Ja vēlmju objekts ir pavisam nepieejams, cilvēks pilnīgi zaudē orientāciju. Iestājas psihisks apdullums.
10. Reizēm (parasti, kad ir nelaimīga mīlestība) neapmierinātas baudkāres dēļ iestājas prāta apstulbums, sākas murgi, cilvēks neadekvāti uztver pasauli. Reizēm tas beidzas ar nāvi (pašnāvību vai psihisku spēku izsīkumu).
Tādā veidā gunas palīdz saprast, ka stipras jūtas un alkatīguma tieksmi ir jāvirza nevis materiālā, bet garīgā gultnē.
Nesavtīgums un vēlēšanās ziedot dod iztikas līdzekļus, bet alkatīgums tos atņem. Tas ir galvenais biznesa princips. Kas to nesaprot, tam labāk netuvoties naudai. Daudzi darījumu cilvēki uzskata: vispirms ir jāiegulda, pēc tam nāks peļņa. Taču nav simtprocentīgas garantijas, ka tā notiks. Ja naudas līdzekļus iegulda cilvēks, kas ir darījis daudz labu darbu, tad peļņa ir, jo viņu nav iespējams apkrāpt. Ja apkrāpj, tad jāturpina vēlēt laime. Ja tam vairs nav spēka, tad ir vēl variants. Tam arī nepieciešami labu darbu augļi. Jāatrod cilvēks, kam ir daudz labu darbu augļu. Vislabāk, ja viņš ir jurists. Ar labo darbu augļu spēku viņš var palīdzēt atgūt naudu. Ja viņam patiesi ir liels iekšējs spēks, tad viņš var palīdzēt. Taču, lai tādu atrastu, ir nepieciešams kaut nedaudz labu darbu augļu. Tāpēc biznesmeņiem nepieciešams pastāvīgi vēlēt visiem laimi un strādāt ar sevi. Nedrīkst gaidīt, kad sāksies grūtības.
Runa nav tikai par darījumu cilvēkiem, bet par visiem. Ja vēlas noturēties darba vietā, tad nedrīkst slikti domāt par priekšnieku. Ja arī viņš ir slikts, tam nav nozīmes, jo viņš dod iztikas līdzekļus. Tos nedod uzņēmums, bet tiešais priekšnieks.
Ja beidzas labu darbu augļi attiecībā uz priekšnieku, tad viņš ikkatru brīdi var atlaist. Ja ir laba attieksme pret vadītāju, tad darbā viss ir kārtībā. Kad pienāk laiks samazināt kadrus, tad atlaiž tos, kas slikti attiecas pret priekšnieku.
Darbinieka galvenais pienākums ir vēlēt laimi un veiksmi savam priekšniekam, apsveikt viņu svētkos un darīt to no sirds, nevis izrādīšanās dēļ. Vadītājs vienmēr ir jāciena. Nedrīkst klausīties kritiku par viņu, nedrīkst klausīties pat tad, ja kāds uzskata, ka viņš ir slikts.
Tieši tāpat vienmēr jāciena tēvs un māte, lai kādi tie būtu, jo viņi ir devuši dzīvību. Vecāki saviem bērniem atdod ļoti daudz dzīvības spēka. Īpaši daudz to atdod, kamēr bērniem vēl nav 14 gadu. Ja cilvēks nespēj cienīt vecākus, tad nekad negūs sabiedrības cieņu. Vēdās ir teikts: kas vēlas būt par labu vadītāju, tam vispirms jāiemācās cienīt savus vecākus.
Kad cilvēks ciena tēvu, viņš saņem Saules spēku. Tā viņu aizsargā, un viņš kļūst par cienījamu cilvēku. Kad ciena māti, tad saņem Mēness spēku. Kolektīvā, kur strādā tāds cilvēks, vienmēr ir mierīga atmosfēra.
Reiz kāds Indijas astrologs devās uz Ameriku lasīt lekcijas. Viņš sapulcēja milzīgu auditoriju un saņēma daudz naudas. Lekcijas sākumā viņš teica: “Es esmu ar mieru nodot jums Vēdu astroloģijas zinības, taču man ir jautājums: vai jūsu vidū ir tādi, kas spētu sodīt savus vecākus, ja tie būtu rīkojušies slikti? Lūdzu, paceliet roku.” Daudzi pacēla roku. Astrologs nolika uz galda par lekciju saņemto naudu un teica: “Jūs nespējat saprast Vēdu astroloģiju. Tie, kas neciena savus vecākus, ir pilnīgi muļķi.”
Gan vadošā amatā, gan dzīvē nepieciešams spēks. Cilvēka spēks ir atkarīgs no tā, kā viņš strādā ar sevi un kāda ir viņa attieksme pret apkārtējiem.
Bizness ir draudzība. Pats vērtīgākais kapitāls
Var rasties doma: “Ja nav naudas, tad arī ar labām īpašībām nekas neizdodas.” Tā nav taisnība. Saskaņā ar Vēdām vienmēr un visos laikos īsti darījumi notika draugu starpā. Īsts bizness. Tikai ar draugiem var veikt finanšu operācijas un būt pārliecināti par izdošanos. Kā var uzticēt naudu nepazīstamiem vai, vēl sliktāk, tiem, kas cilvēkam nepatīk? Tādi jebkurā brīdī var apkrāpt. Neviens nevar garantēt, ka svešs neiegāzīs, ja mainīsies situācija un likumi un naudai draudēs briesmas. Tādā brīdī var paļauties tikai uz draugiem. Labi draugi ir tam, kam ir labs raksturs. Tāds cilvēks rūpīgi izvēlas, ar ko draudzēties.
Jupitera ietekme ir godīgums
Godīgums ir svarīga īpašība. Godīgs cilvēks spēj redzēt apkārtējo rakstura īpašības. Tā ir godīguma pazīme un Jupitera ietekme. Darījumu noslēgšanā un attiecībās tikpat svarīgs ir arī vērīgums. Cilvēks var būt vērīgs tad, ja ir ļoti labs. Dubļainā peļķē mēness neatspoguļojas. Tīru mēness atspulgu var ieraudzīt tikai tīrā peļķē.
Krāpnieks parasti sev apkārt redz to, kāds ir viņš pats. Apkārtējos viņš saskata netīrību, jo pats nav tīrs. Kā var labi izturēties pret tiem, kuros saskata tikai slikto? Tādam cilvēkam nav draugu. Visi cenšas viņu piemānīt. Ja cilvēks vēlas krāpt un viņam ir liela pieredze (īpaši, ja runa ir par lielām summām), tad nav glābiņa. Ir sarežģītas daudzposmu shēmas, kā cilvēku piekrāpt. No tā var izvairīties tikai vienā veidā – ir jābūt tīram, tad var ieraudzīt, ar kādu cilvēku ir darīšana.
Labas rakstura īpašības patiešām ir svarīgas. Godīgums nenozīmē, ka zaglim jāstāsta, kur nolikta nauda. Ir jāzina, kad jāsaka tikai patiesība un kad var vai vajag noklusēt. Ir jāstudē raksti, kur tas ir izskaidrots. Piemēram, ārsts var neteikt, ka pacients ir smagi slims un pēc dažām dienām mirs. Ja ārsts nespēj tieši tagad palīdzēt, tad viņš nedrīkst nolaist rokas. Tie nebūs meli.
Godīgums nozīmē, ka cilvēks nemelo tad, kad jāsaka taisnība. Biznesā ne vienmēr vajag atklāt visas kārtis. Cilvēks ar tīru, godīgu sirdi zina, kad var noklusēt. Savukārt, ja nezina pareizas dzīves likumus, tad nākas melot.
Ja šķiet, ka bez sākotnēja kapitāla nevar sākt savu biznesu, tad jāzina, ka tā nav taisnība, jo labam cilvēkam vienmēr ir draugi, kas var palīdzēt. Rodas jautājums: “Kas gan tā vienkārši atdos savus līdzekļus?” Ikvienam noteikti ir paziņas, kam var uzticēt diezgan lielu summu, un ir pārliecība, ka viņš nepiekrāps. Tātad tas ir iespējams. Ja ir uzticami draugi, tad var nodarboties ar biznesu.
Ja ir draugi, kam var uzticēties, tad ir vieta, kur paplašināt biznesu, jo labi draugi nozīmē labas īpašības. Ja tās sevī attīsta, tad gūst iespēju sākt savus darījumus. Kapitāls bez draugiem neko nedod, jo ir laicīga parādība. Nauda pati par sevi ir tukša vieta. Ir nepieciešamas labas attiecības un sakari. Vislabākie sakari ir draudzība, jo ir stabilāka un svarīgāka par naudu.
Trīs draudzības veidi
Ir plaši izplatīti trīs draudzības veidi.
Pirmais veids – sirdsdraugi. Ļoti reti sastopams veids. Tādi draugi viens otram atklāj pašas slēptākās domas, turklāt pie skaidras apziņas, nevis alkohola reibumā. To dara ar mērķi kļūt cildenākiem, virzīties uz priekšu un padarīt dzīvi laimīgāku. Ja cilvēks spēj apspriest tādas lietas, tad ir sirdsdraugs.
Uzticīgums un sirsnīgums nenozīmē, ka var tenkot. Aprunātāji ir kā čūskas – tās kož, kad otram ir grūti. Ir likumsakarība: kas uzklausa tenkas no otra, tas otram mazāk uzticas, toties tenkotājam šķiet, ka viņam jau uzticas vairāk.
Otrais veids – labvēlis. Tas nav sirdsdraugs, taču var dot labu padomu. Ar viņu var runāt, bet nav vietā apspriest dziļas problēmas. Ar tādu draugu var kopā braukt zaļumos, kopā atpūsties vai vienkārši īsināt laiku.
Trešais veids – formāla draudzība. Tādai jābūt ar visiem. Pat ar vissliktākajiem sliktākajiem ļaudīm uzņēmumā vajag veidot formālu draudzību. Tas nozīmē pildīt pienākumus pret viņiem un vēlēt laimi.
Cilvēks var noturēties darbā tikai tad, ja draudzējas pat ar tiem, kas ar viņu nevēlas draudzēties. Tas ir iespējams. Ir pastāvīgi jāvēl laime tiem, kas cilvēkam grib kaitēt. Viņiem vajag vēlēt laimi vairāk nekā tiem, kas pret cilvēku ir labi noskaņoti, jo nelabvēļiem ir pilnvaras realizēt cilvēka slikto karmu. Grūtā brīdī neviens cits kā viņi iedurs sirdī. Tādēļ viņiem jāvēl vairāk laimes, lai neitralizētu slikto karmu.
Kad cilvēks stājas darbā, jaunie kolēģi uzreiz sadalās vairākās kategorijās. Vieni atnes labo karmu un laimi – tie ir labvēļi. Otrie var kļūt par sirdsdraugiem un sniegt vislielāko laimi. Trešie ir ļaudis, ar kuriem var uzturēt vismaz kaut kādas attiecības. Ceturtie ir cilvēki, kuru pienākums ir likt ciest. Laiks ir viņus pilnvarojis. Kad pienāk laiks ciest, tad tas notiks ar viņu palīdzību. Viņi nes slikto karmu. Jums tieši viņiem ir jāvēl laime no paša sākuma, un vēlams ļoti daudz.
Kā noteikt savu aicinājumu? Katram cilvēkam ir precīzi jāzina savs ceļš. Ja cilvēks vēlas iemācīties būt laimīgs, ja vēlas sev apkārt radīt laimīgu atmosfēru, tad jānoskaņojas uz vēlēšanos palīdzēt apkārtējiem, rūpēties par tiem un domāt par darbu ar prieku. Ja cilvēks spēj atteikties no pastāvīgām domām par naudas pelnīšanu un pārslēgt apziņu uz darba prieku un cēlu darba mērķi, tad viņš saņem skaidrības gunas spēku. Tikko cilvēks šādi pārslēdz apziņu, tā skaidrības spēks viņam dāvā bagātību, uzplaukumu, veselību un panākumus. Grāmatā ir pastāstīts, cik svarīgi ir dzīvot apkārtējo labumam, mazāk domāt par izdevīgumu sev un mīlēt savu darbu. Panākumus darbā cilvēks gūst ar darba prieku.