Grāmatas fragmenti
PRAKTISKI PADOMI, KAS PALĪDZ MAINĪT LAIMES IZPRATNI
Ja Jūs saprotat, kā var atbrīvoties no kaislību un gara tumsības gunas ietekmes, tad nostiprināsim to atmiņā, sakārtojot mūsu darbības plānu.
1. Jāmeklē cēli, svēti cilvēki un jājautā, pēc kādiem svētajiem rakstiem viņi dzīvo (jebkurā lietā nepieciešams dzīvs piemērs, nepieciešams pārliecināties par to, ka ir praktiska vērtība tām zināšanām, pēc kurām viņi vadās).
2. Izvēloties noteiktus svētos rakstus, svētu cilvēku virsvadībā jāsāk pētīt likumi, kurus tie sludina.
3. Noticot, ka likumi, kas minēti svētajos rakstos, nav izdoma, jācenšas tos pieņemt kaut vai tikai teorētiski.
4. Pieņemot tos, nepieciešams izpildīt noteikumus, kas ieteikti Jūsu izvēlētajos svētajos rakstos.
5. Tādā veidā pārliecinoties, ka tas viss darbojas, nepieciešams piespiest sevi sākt dzīvot savādāk.
6. Pēc tam, nesteidzoties un nevienu netraucējot, jācenšas rīkoties izvēlētajā virzienā, attiecinot to uz visām dzīves sfērām.
7. Lai šajā ceļā nostātos uz kājām, vēlams no visa spēka censties izpildīt visus noteikumus, gaidot, kad parādīsies laba iespēja mainīt dzīvi. Kad pienāks laiks, liktenis noteikti mainīsies uz labo pusi
8. Drīz pēc šīm darbībām radīsies cēlas dzīves garša un reizē ar to arī izpratne, ka vairs nedrīkst dzīvot tā, kā agrāk. Lai bez īpašām problēmām ievirzītu dzīvi jaunā gultnē, jākultivē sevī zināšanas, kā sākt dzīvot savādāk, nenodarot pāri apkārtējiem cilvēkiem (radiniekiem, draugiem, darbabiedriem).
9. Tikai tas cilvēks, kurš ir izgājis visus minētos etapus, iegūst garantiju, ka uz viņa apziņu pārsvarā iedarbosies dievbijības guna. Tātad ir garantēta pakāpeniska dzīves apstākļu maiņa viņam. Drīz mainīsies viņa attiecības ar radiniekiem, uzlabosies veselība, kļūs garīgajam progresam labvēlīgāki darba apstākļi un attiecības kolektīvā, optimizēsies iekšējais psihiskais stāvoklis.
10. Tam, kurš ir izgājis minētos etapus un ir nonācis dievbijības gunas ietekmē, ar laiku radīsies reālas iespējas pozitīvi ietekmēt savus bērnus, radiniekus, darbabiedrus, uzlabot veselību utt.
11. Nostiprinot psihiskos un fiziskos spēkus un iegūstot pieņemamus ārējos apstākļus turpmākajam progresam, nepieciešams paaugstināt garīgās prakses intensitāti. Katru savas garīgās dzīves jaunievedumu jāapspriež ar garīgo skolotāju (kuru līdz šim laikam vēlams izvēlēties).
Ir likumsakarīgi, ka visas pārmaiņas notiek lēni un it kā pašas no sevis. Nekompetentam cilvēkam var šķist, ka liktenis vienkārši mainījies un viss. Vienkārši, bet tomēr nē – jo pirms tam notika nopietns darbs ar sevi. Tāpēc tā nav nejaušība, ka uz apziņu sāk iedarboties citas gunas.
Lasītājs: Bet tomēr, cik ilgi pārmaiņas apziņā norisināsies? Vai eksistē kaut kādas likumsakarības šajā jautājumā?
Autors: Kopumā pārmaiņu ātrums atkarīgs no cilvēka saprāta tīrības un spēka. Var izdalīt trīs tipu cilvēkus, kuriem pārmaiņas uz labo pusi notiks dažādā ātrumā.
Pirmais tips. Ja cilvēks viegli pārvar iepriekš apskatītos dzīves apstākļu maiņas etapus un ātri atbrīvojas no slikta likteņa, kā arī no daudziem trūkumiem raksturā, tātad viņš ir ļoti saprātīgs.
Lasītājs: Kā tādu cilvēku var pazīt?
Autors: Tāds cilvēks, neskatoties uz nelielu garīgās prakses pieredzi, spēj ne tikai klausīties vecāko (krievu valodā – старших) padomos, bet arī tos pildīt, kā arī vest sev līdzi cilvēkus.
Otrais tips. Ja cilvēks ar grūtībām atbrīvojas no saviem trūkumiem un kaitīgajiem ieradumiem, tātad viņa saprāts joprojām atrodas kaislībās un ir pārāk vājš. Tāpēc nevajag cerēt uz ātrām pārmaiņām ārējos dzīves apstākļos (attiecībās ģimenē, darbā). Šādā apziņas stāvoklī nevajag cerēt arī uz ātru veselības uzlabošanos. Cilvēkam, kurš atrodas kaislībās, nevajag uztraukties par pārmaiņām, jo, lai arī kas dzīvē notiktu, jāturpina rīkoties tikai saprāta nostiprināšanas virzienā. Savas domas un vēlmes jācenšas mainīt ar saprāta palīdzību.
Lasītājs: Kā gan lai iztur tik garu ceļu?
Autors: Kad cilvēks brauc ar vilcienu, tad, lai cik ceļš būtu tāls, viņš tik un tā aizbrauc līdz nepieciešamai stacijai. Tieši tāpat, ja cilvēks rod cēlu cilvēku dievbijīgas saskarsmes patvērumu, tad viņam nav nepieciešams uztraukties par to, vai viņš sagaidīs dievbijības gunu vai nē. Svarīgākais – neizkāpt no vilciena (nezaudēt šo dievbijīgo saskarsmi).
Un, visbeidzot, trešais tips. Ja cilvēks vispār nespēj atbrīvoties no saviem trūkumiem un kaitīgajiem ieradumiem, tātad viņa saprāts turpina palikt gara tumsībā un tāpēc ir ļoti vājš. Šādam cilvēkam jāņem vērā, ka viņa vienīgā cerība ir regulāra saskarsme ar svētiem un dievbijīgiem cilvēkiem. Bez šīs komunikācijas degradācija ir neizbēgama. Pat komunicējot veiksmīgi, viņa dzīves ārējie apstākļi ļoti ilgi nemainīsies, taču, kad liktenī iestāsies labvēlīgs periods, tad notiks diezgan ātrs progress (otrā punkta sakarā).
Lasītājs: Kā uzzināt, kad iestāsies šis labais periods?
Autors: Vēdiskais astrologs to viegli var izskaitļot. Vienkārši vajag aiziet pie viņa uz konsultāciju un visu uzzināt.
Svarīgāko lomu likteņa maiņā spēlē darbs ar sevi.
Lasītājs: Ko Jūs ieteiksiet tam, kuram ir vājš saprāts un raksturs mainās ļoti lēni?
Autors: Pacietību. Jāsaprot, ka raksturs nevar mainīties ātri, jo mēs to esam veidojuši vairāku dzīvju ilgumā. Vienkārši to jāturpina mainīt, neskatoties ne uz ko. Nevajag cīnīties ar likteni, ir jācīnās ar sevi.
Lasītājs: Man ir parādījušās tādas rakstura īpašības, par kurām domāju, ka esmu jau ar tām ticis galā. Taču liktenis iegrozījās tā, ka tās atkal negaidīti izpaudās tieši tad, kad vismazāk to gaidīju. Ko Jūs par to varat teikt?
Autors: Dažas rakstura īpašības ir noslēptas dziļi mūsos un ir ļoti grūti saprast, ka tās vēl nav iznīdētas. Jebkura rakstura īpašība rod spēkus mūsu pagātnes rīcībā. Tāpēc tik ilgi, kamēr mēs nesadedzināsim visus grēkus, kas saistīti ar šīm rakstura īpašībām, tās laiku pa laikam parādīsies. Acīmredzama to rašanās no apziņas dzīlēm ir negaidīti notikumi, kas aktivizē šīs sliktās rakstura īpašības.
Lasītājs: Man šķiet, ka šīs sliktās rakstura īpašības pie manis atnāk no ārienes. Es nemaz neesmu tik sabojāts. Tāpēc man šķiet, ka jāpieliek vēl tikai nedaudz pūļu, lai atjaunotu pareizas attiecības un viss kļūtu daudz labāks.
Autors: Tā šķiet ne tikai Jums. Ja cilvēks atrodas kaislību gunas ietekmē, viņa sajūtas cenšas visu problēmu iemeslus atrast tikai ārpusē (apkārtējā pasaulē). Protams, ka tādā apziņas stāvoklī ir ļoti grūti saprast, cik liels trūkumu slānis mūsos atrodas. Sākot kaut nedaudz strādāt pie sava rakstura, var viegli atklāt, ka sliktās rakstura īpašības pazūd gauži lēnām.
Cilvēki, kas atrodas kaislību gunā, var iemācīties kaut kā sevi savaldīt, bet patstāvīgi viņi nespēj saprast pat metodi, kas ļauj ātri mainīt raksturu. Tāpēc, neskatoties pat uz pārmērīgu pašpārliecinātību un aizņemtību, cilvēkam, kas atrodas kaislību gunas ietekmē, jāatrod sevī spēks un vēlme rast patvērumu pie svēta cilvēka. Cilvēkam, kurš iestidzis gara tumsībā, tas nav izdarāms, viņš nespēj patstāvīgi kontrolēt jūtas un attīstīt sevī saprātīgumu. Saskaroties ar problēmām, gara tumsībā esošs cilvēks nervozē un vēl vairāk sabojā visu, kas viņam ir, sasniedzot zemāko iespējamo punktu. Tikai tad viņam rodas iespēja kaut ko savā dzīvē mainīt.
Lasītājs: Kas jādara gara tumsībā esošam cilvēkam, kurš sapratis, ka dzīvo ne tā, kā vajag?
Autors: Vienīgais saprātīgais, ko viņš var izdarīt – nožēlot visas izdarītās muļķības un pazemīgā prāta stāvoklī mēģināt meklēt palīdzību pie tiem, kuriem jau ir kaut kādi panākumi cīņā ar dabas gunām. Viņam steidzami jāatrod cilvēki dievbijībā un jāuzturas viņu sabiedrībā. Taču visbiežāk gara tumsībā esoši cilvēki paļaujas tikai uz saviem spēkiem, pat nožēlojot grēkus. Tāpēc visas viņu pūles ir lemtas neveiksmei.
Lasītājs: Paskaidrojiet, kāpēc gara tumsībā esošiem cilvēkiem visbiežāk mēdz būt tieši šāds noskaņojums?
Autors: Tā iemesls ir neremdināms egoisms. Egoisms piespiež cilvēku būt pārāk pašpārliecinātam cīņā ar materiālās dabas gunām. Nesaprātīguma dēļ domājot, ka visas problēmas atrodas ārpusē, mēs bieži pretojamies „sliktai attieksmei pret mums un sliktiem dzīves apstākļiem”.
Nesaprotot, kā kaislību un gara tumsības guna ietekmē apziņu, mēs līdz pulsa pazušanai strādājam trijos darbos, domājot, ka tas dod vairāk naudas, bieži ar visiem strīdamies, esam rupji pret saviem bērniem un radiniekiem, pārmetot viņiem sliktu rīcību. Mēs vēlamies izmainīt apkārtējo attieksmi pret mums, iedarbojoties uz viņiem ar saviem spēkiem, un domājam, ka tas ir iespējams. Tā rīkojas vairums cilvēku, un viņus visus sagaida sakāve. Tikai mainot sevi, ir iespējams mainīt attieksmi pret sevi.
Lasītājs: Paskaidrojiet sīkāk, kā, mainot sevi, mēs mainām apkārtējo attieksmi?
Autors: Patiesībā mēs nespēsim mainīt attieksmi pret sevi, ja nemainīsies gunas, kas ietekmē mūsu apziņu. Tiklīdz mainīsies laimes izpratne, tā uzreiz uz mums sāks iedarboties cita (augstāka) guna. Tā arī attieksme pret mums mainīsies pati no sevis.
Lasītājs: Mūsdienu psiholoģija apgalvo, ka attieksmi pret sevi var mainīt, ja maina uzvedību. Pat vēl vairāk, jāsāk sevi ļoti cienīt, tad arī visi apkārtējie tevi cienīs. Tāda izpratne atšķiras no tā, ko apgalvo Vēdas.
Autors: Jā, Jums taisnība, ja mēs mākslīgi mēģināsim uzvesties kaut kā savādāk, nemainot ne savu laimes izpratni, ne raksturu, tad arī apkārtējie cilvēki skata pēc izstieps mutes amerikāņu smaidā. Taču no tā laimes nebūs vairāk ne mums, ne viņiem. Visi šie savstarpējo attiecību uzlabošanas treniņi, kas aicina palielināt sevī neīstā ego spēku (uzskatīt sevi par labāku), atrodas simtprocentīgā kaislību gunas ietekmē un nepalīdz pašos pamatos mainīt raksturu. Tie māca cilvēkam spēlēt kaut kādas lomas un „kaut kā uzvesties” sabiedrībā.
Lasītājs: Vai tiešām nevar tā vienkārši ņemt un izmainīt raksturu, nemainot laimes garšu?
Autors: Prāts pats sevi neizmainīs, to var izdarīt tikai saprāts. Cilvēka saprāts atrodas to zināšanu vadībā, kuras māca, kas ir laime. Ja cilvēks uzskata, ka laime ir nauda, viņš nespēs rīkoties nesavtīgi un atradīsies pilnīgā kaislību gunas ietekmē. Tieši tāpēc viņš nespēj sevī attīstīt kaut vienu dievbijīgu rakstura īpašību.
Šāds cilvēks nespēs kļūt patiešām godīgs, labsirdīgs, smalkjūtīgs, vienkāršs un pazemīgs, lai cik viņš trenētos. Taču viņš ātri iemācīsies tēlot visas šīs rakstura īpašības. Visa viņa dzīve būs viena liela izrāde, kurā ir spēle un lomas, bet nav laimes.
Lasītājs: Tātad cilvēks var cerēt uz pārmaiņām savā raksturā, tikai saprotot, ka dzīves mērķis nav pārticības uzkrāšana?
Autors: Jā, tāds ir Vēdu secinājums.
Lasītājs: Bet tie ir pārāk revolucionāri apgalvojumi. Ja tā tiešām ir, tad vairums cilvēku uz zemes nespēj ietekmēt savu raksturu, mainot to uz labo pusi?
Autors: Jā, tā ir. Taču jāņem vērā, ka daudzi cilvēki var ātri iemācīties tēlot „labu raksturu”, un tieši ar šādu lomu mācīšanu nodarbojas vairums maksas kursu, kuros māca „sevi uzlabot”.
Lasītājs: Lūdzu, pastāstiet par to visu sīkāk.
Autors: Laime atrodas harmonijā, nevis falšumā. Pats pārsteidzošākais, ka, spēlējot šajā teātrī labu cilvēku, kādam kaislību gunas ietekmē patiešām sāk šķist, ka viņš kļūst godīgs, labsirdīgs, maigs un pazemīgs. Gūstot no tā iedvesmu, bet joprojām atrodoties kaislību gunas ietekmē, cilvēks pastāvīgi visiem par to skaļi stāstīs. Ja viņam iebildīs, tad ar putām uz lūpām viņš sāks pierādīt, ka patiešām ir labs.
Savukārt dievbijīgs cilvēks, kuram piemīt patiešām labas rakstura īpašības, nekad tās neizliks apskatei. Viņš pat nepievērš īpašu vērību savām labajām rakstura īpašībām, uzskatot sevi par ne pārāk progresējušu, tajā pat laikā kaislīgs cilvēks, kam patiesībā nepiemīt labas rakstura īpašības, vienmēr zīmējas ar savu lielisko raksturu.
Lasītājs: Jūs gribat teikt, ka dievbijīgs cilvēks, atšķirībā no kaislīga, kurš sevi augstu vērtē, nesaprot, ka viņam piemīt labas rakstura īpašības? Bet, atvainojiet, neredzot savu pārākumu, izskatās, ka viņš atrodas ilūzijās.
Autors: Nē, es vēlos teikt, ka dievbijīgs cilvēks ir labi iegaumējis, ka, tiklīdz viņš sāks domāt par savām priekšrocībām, tieši no tā brīža viņu ietekmēs kaislību guna. Tāpēc viņš visiem spēkiem cenšas vairāk domāt par saviem trūkumiem un nepievērst uzmanību labajām rakstura īpašībām. Tāds apziņas stāvoklis tiek saukts par vienkāršību.
Lasītājs: Sapratu. Jūs vienmēr sakāt, ka kaislību gunas ietekmē notiek patstāvīgs grūtību pieaugums. Bet man šķiet, ka pat kaislīgiem cilvēkiem mēdz būt kaut kādi panākumi virzībā uz labo pusi. Vai tiešām Jūs to noliegsiet?
Autors: Jā, apziņas degradācija kaislīgiem cilvēkiem notiek viļņveidīgi. Viņi periodiski nokļūst savas dievbijīgās karmas ietekmē un izbauda laimes stāvokli. Bet kāda jēga ir no šiem laimīgajiem dzīves brīžiem, ja pēc tam dzīve atkal mainās, kļūstot arvien smagāka un smagāka.
Vēdas apgalvo, ka gunas ir nepārvarami spēki, un tos nav iespējams pārspēt, cīnoties ar ārējām grūtībām. Tiem, kuri dzīvo domās par pārticību, tikai cerot uz to labāko, bet nemainot sevi, viss notiks tā, kā paredz viņu kaislīgais un gara tumsībā esošais liktenis. Tieši tāpēc visapkārt ir tik daudz neveiksminieku un vīlušos cilvēku.
Tā gunas sev spēcīgi piesaista un piespiež dzīvot pēc to likumiem. Taču, mainot dzīves jēgas izpratni, cilvēks spēj izmainīt visu dzīvi. Šo apgalvojumu visi nespēs saprast, taču katram ir vērts to mēģināt darīt.
Lasītājs: Pieņemsim, es atrodos kaislību gunā, un arī visi manas darbības rezultāti atrodas kaislību gunā. Tādā veidā visa mana darbība rada vienas vienīgas problēmas. Man nav zināšanu, kā rīkoties dievbijīgi, un nav pareizas laimes koncepcijas. Tāpēc visa mana rīcība jau iepriekš nolemta neveiksmei. Kā tādā situācijā rīkoties?
Autors: Tas ir labs praktisks jautājums. Lai kādās gunās mēs atrastos, tāpat nāksies turpināt izpildīt savus pienākumus un paciest to pašu dzīves situāciju, kurā atrodamies. Jācenšas visu darīt pareizi. Taču nevajag pārcensties, domājot, ka no tā kļūs vairāk laimes. Mūsu darbības rezultāti ne vienmēr būs tādi, kādus gaidām. Rezultāti atkarīgi ne tikai no mūsu pūlēm, bet arī no patiesības izpratnes un no gunām, kurās atrodamies. Tāpēc cilvēkam, kurš atrodas kaislībās vai gara tumsībā, nevajag cerēt uz pārāk labiem rezultātiem savu sabiedrisko un ģimenes pienākumu pildīšanā. Arī viņa apziņa nemainīsies uzreiz. Taču, neskatoties uz visu, viņam jāturpina izpildīt savus pienākumus, vienlaicīgi mainot apziņu.
Tikai tajā brīdī, kad viņa apziņa mainīsies uz dievbijības pusi, cilvēks sākumā sajutīs iekšēji, ka dzīve kļuvusi labāka, bet ar laiku, viņa dzīvē radīsies arī ārējas pārmaiņas (uzlabosies savstarpējās attiecības darbā un mājās).
Lasītājs: Ko lai iesāk ar neapmierinātību, ko rada neveiksmes?
Autors: Kaislīgs cilvēks nekad nebūs apmierināts ar savu materiālo stāvokli. Tieši tāpēc viņam nekad nepietiek naudas. Taču to saprast ir ļoti, ļoti grūti. Visiem šķiet, ka tas, kas viņiem pieder, ir pats minimums, lai izdzīvotu.
Lasītājs: Tātad algas palielināšana kaislīgam cilvēkam neko neatrisinās?
Autors: Jā, veiksmi darbā nenosaka algas izmērs, bet gan to spēku daba, kuri mūs vada. Kaislību guna var vienā dienā iztērēt visu algu maznozīmīgās lietās, kuras jau pēc mēneša izrādīsies nevajadzīgas un neinteresantas.
Viss teiktais nenozīmē, ka tuneļa galā nav gaismas. Ja cilvēks sāk nodarboties ar pašpilnveidošanos, tad drīz viss mainīsies uz labo pusi. Tiklīdz dievbijības guna pārspēs kaislību gunu, neapmierinātība apziņā tūlīt pat pazudīs. Pārsteidzoši, ka naudas daudzums un materiālais ieguvums nekļūs lielāks, bet varbūt pat īslaicīgi būs mazāks.
Lasītājs: Man liekas naudas vienkārši nemēdz būt. Taču bieži nākas zaudēt pat to, ko nopelni ar godīgu darbu. Tad inflācija, tad likumu maiņa – tam visam grūti izsekot līdzi. Izskatās, ka vienkārši nav iespējams mūsu valstī kļūt par dievbijīgu cilvēku. Vai dievbijības guna var izdarīt tā, lai cilvēks izvairītos no inflācijas?
Autors: Inflācija var skart arī dievbijīgu cilvēku, bet, tā kā nauda viņam nav pats svarīgākais dzīvē, tad visas finanšu peripetijas viņu pārāk neuztrauc. Saprotiet, dievbijīgs cilvēks ir laimīgs, pret visiem izpildot savus pienākumus. Tāpēc pat tad, ja viņu skar nelaime, tad radinieki, draugi un labvēļi viņam vienkārši neļauj krist izmisumā un sērās. Ar laiku viņa finanšu situācija, kā arī stāvoklis sabiedrībā uzlabojas pats no sevis un kļūst daudz labāks, nekā cilvēkam ar skopu sirdi, kurš dzīvo tikai naudas dēļ.
Lasītājs: Bet man nav paveicies ar radiniekiem un tāpēc ir ļoti grūti izpildīt pret viņiem pienākumus. Domāju, ka grūtā brīdī viņi man ar naudu nepalīdzēs.
Autors: Bieži kaislību guna cilvēkiem rada tādas situācijas, kurās viņiem visu laiku neveicas, lai ko arī darītu. Patiesībā viss, kas mums pieder, ir atnācis saskaņā ar karmu par pagātnes rīcību. Kaislību guna tur mūs sliktās karmas žņaugos, radot, pirmajā acumirklī, bezizejas situāciju. Taču tas nenozīmē, ka vajag salikt rokas un pārstāt pildīt pienākumus vispārējās labklājības labā. Patiesībā katram jācenšas tos izpildīt vismaz trijos virzienos:
• pret Dievu;
• pret sabiedrību;
• pret ģimeni.
Ja dzīvo, ievērojot šos noteikumus, tad absolūta bezizejas situācija (kā var šķist kaislību gunas ietekmē) pēkšņi kļūst vairāk vai mazāk pieņemama.
Lasītājs: Ja turpina dzīvot kā iepriekš, kad nemaz nav brīvā laika, kā pēkšņi, ne no šā, ne no tā, var nokļūt dievbijības gunas ietekmē un vēlēties darboties vispārējās labklājības labā?
Autors: Vienkārši pareizi jāpilda tie pienākumi, kurus Jūs jau pildāt. Tādēļ nenāksies meklēt papildus brīvo laiku.
Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet, kā tos pareizi pildīt. Varbūt arī man tā būs laba izeja no radušās situācijas.
Autors: Lai pienākumu pildīšanā pakāpeniski nonāktu dievbijības gunas ietekmē, jāņem vērā sekojošais:
1. Jācenšas visu darīt ar pienākuma sajūtu, atceroties, ka rezultāts ir atkarīgs ne tikai no pūlēm, bet arī no likteņa labvēlības. Pastāvīgi jāmācās visu darīt Dieva un svētā likuma vārdā. Taču, rīkojoties nesavtīgi, kaislīgam cilvēkam nevajag cerēt, ka visi sāks viņu par to cienīt.
2. Cik vien iespējams, jācenšas darbības rezultātus izmantot ne tikai savās personīgajās interesēs, bet lai palīdzētu apkārt esošajiem cilvēkiem. Īpaši labvēlīgi ir daļu nopelnītās naudas ziedot dievnamam.
3. Lai ar ko cilvēks nodarbotos, viņam nevajag pārmērīgi pūlēties jebkāda materiāla rezultāta iegūšanai (no tā kļūst tikai sliktāk). Ja paliek no darba brīvs laiks, tas jāvelta pašpilnveidei. Tieši tas padarīs laimīgāku gan garīgo, gan materiālo dzīvi.
4. Ja dzīvē kaut kas neapmierina vai neizdodas, vai nesanāk tā, kā gribētos, ir nepieciešamas papildus pūles. Taču tās jāvirza nevis uz to, lai palielinātu darba apjomu, bet lai palielinātu laiku un spēku svēto rakstu pētīšanai, dzīves koncepcijas maiņai, patiesu zināšanu meklēšanai, saskarsmei ar svētiem cilvēkiem. Citiem vārdiem sakot, papildus pūles jāvirza uz citas jēgas piešķiršanu laimes izpratnei.
Ja cilvēks strādā, ievērojot šos noteikumus, viņa dzīve pamazām pati no sevis mainās, un ļoti drīz radīsies arī brīvais laiks.
Lasītājs: Un tomēr es neticu, ka es spēšu normāli eksistēt bez pārmērīgas piepūles sava materiālā stāvokļa uzlabošanai.
Autors: Ja cilvēks, neveiksmju nohipnotizēts, pārmērīgi pūlas, lai sasniegtu savus materiālos mērķus, tad viņš, bez šaubām, agri vai vēlu pārpūlēsies. Pēc tam viņš visā vilsies un, iespējams, sāks domāt, ka labāk ir visu pamest un vispār vairāk neko nedarīt. Tāpēc pārmērīgas pūles nekad neuzlabo materiālo stāvokli. Pārpūloties no spēkiem nepiemērota darba, daudzi cilvēki sāk domāt tikai par atpūtu un ne par ko vairāk.
Bez tam psihiska pārpūle katrā ziņā beidzas ar tādām slimībām kā poliartrīts, hormonālie traucējumi, bruka, sirds un aknu slimības. Tas savukārt rada papildus darbaspēju zudumu.
Tādā veidā tieksme neko nedarīt nerodas no apceres par šīs pasaules iekārtojumu un materiālās dabas gunu īpašībām, bet visdrīzāk no bezizejas, kas radusies no neatlaidīgiem un nesekmīgiem mēģinājumiem cīnīties ar gunām.
Lasītājs: Bet es sajūtu bezizeju, mācoties visu šo materiālu. Ko tas nozīmē?
Autors: Šī nav tā bezizeja, kas noved gara tumsībā. Jūsu bezizeja ir tikai neliels apjukums. Jūs vienkārši sapratāt, ka nevar vairs tā dzīvot tālāk. Turpiniet pētīt Vēdas, un Jūs sapratīsiet, kā pareizi rīkoties. Tad bezizejas sajūta pazudīs bez pēdām.
Tiem, kas pēta materiālās pasaules spēku darbību, diezgan ātri kļūst skaidrs, kā jāpilda pienākumi. Un tas nenozīmē, ka, tos pildot, noteikti jāsitas ar naudas trūkumu. Lieciet mieru izmisīgiem centieniem atrisināt savas finansiālās problēmas un sāciet meklēt tās durvis, kas ved pie garīgās laimes, ko sauc par dievbijības vareno spēku. Tādā veidā materiālā labklājība ar laiku pati radīsies.
Lasītājs: Kāpēc tad visi, kurus es pazīstu, cenšas ar pieri sasist rūpju sienu, ja ir laimes, mīlestības pret darbu, nesavtīgas savu pienākumu pildīšanas un pašpilnveidošanās durvis?
Autors: Tāpēc, ka zemākās gunas neļauj saprast, kas ar mums notiek un kā pareizi rīkoties. Tās tur mūs ilūzijās, diktējot savu laimes izpratni: „Tiklīdz radīsies nauda, viss būs labi.”
Lasītājs: Ar kāda spēka palīdzību un kādā veidā gunas traucē tikt ar visu skaidrībā?
Autors: Gunām ir ļoti smalka daba. Tās pieķeras cilvēka saprātam un prātam un tur tos savas ietekmes sfērā, kā vēršu dzinējs pavadā tur vērsi. Materiālās dabas gunām ir divas funkcijas:
1. vilkt mūs sev līdzi (piesaistīt),
2. ievest mūs ilūzijās (noslēpt lietu patieso dabu).
Otrā materiālās dabas gunu funkcija noslēpj mūsu skatienam patieso garīgo laimi. Domājot, ka laime iespējama tikai gūstot materiālus panākumus, mēs atkal un atkal mēģinām sasist savas materiālās neapmierinātības sienu.
Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet visu sīkāk, jo es nesaprotu, kur slēpjas mana ilūzija. Es vēlos zināt, uz kāda āķa kaislību guna mani tur ilūzijās par maniem tā saucamajiem „nākotnes materiālajiem panākumiem”.
Autors: Labi, bet sākumā izdarīsim mūsu sarunas secinājumus.
SECINĀJUMS: Lai mainītu laimes izpratni, nepieciešams tikt skaidrībā ar to, kādas pārmaiņas notiek apziņā tieši pirms dzīves pozīcijas (laimes koncepcijas) galīgās maiņas. Tāpat nav mazsvarīgi zināt, cik ilgi jāgaida tās vai citas dzīves pārmaiņas. Cilvēkam, kurš iet pa garīgās laimes meklējumu ceļu, šādas zināšanas ātri pastiprina ticību panākumiem.
KĀRE PĒC NAUDAS
Naudas kāre ir ilūzija, kas rada pārmērīgu sasprindzinājumu, laika trūkumu, nogurumu, slimības un vilšanos. Cilvēki kaislībās nevar kļūt laimīgi. Tikai patīkams darbs var radīt patiesu laimi, tajā pašā laikā tieksme pēc naudas pakāpeniski, bet nenovēršami iznīcina tās darbības garšu, kas nes naudu. Tādējādi tā vietā, lai darbotos ar mīlestību un nesavtīgi, cilvēks sāk „vilkt zem sevis” un zaudē mieru. Tā viņš nonāk kaislību gunas ietekmē, citiem vārdiem sakot, konkurences pasaulē un cīņā par izdzīvošanu. Tas attiecas ne tikai uz darba attiecībām, bet arī uz attiecībām ģimenē.
Lasītājs: Kāpēc Jūs esat pret naudas kāri? Bez taupīguma naudu neiekrāsi. Ja es nenestu naudu mājās, tad sieva mani apēstu bez sāls.
Autors: Taupīgums un alkatība nav viens un tas pats. Alkatīgs cilvēks nevar būt taupīgs. Alkatīgs cilvēks ir ļoti pieķēries visam, kas viņu interesē, un tiecas to iegūt, attiecīgi viņa ietaupījumi kūst. Viņš pastāvīgi baidās par savu īpašumu, un to sauc par alkatību. Alkatība neļauj viņam kļūt laimīgam, un ne velti ir paruna: „Skopais maksā divreiz.” Ir izteiciens, kas raksturo dievbijības gunu: „Čaklais trūkuma nepazīst.” To teicis dižais gudrais Čanakja Pandits.
Lasītājs: Kāds sakars izteicienam „čaklais trūkuma nepazīst” ar to, ka šobrīd runājam par alkatību?
Autors: Alkatība un darba mīlestība ir nesaderīgas lietas. Cilvēks var būt alkatīgs un mīlēt naudu vai var būt nesavtīgs un mīlēt savu darbu. Pirmajā gadījumā viņš kļūst nabags, otrajā – iegūst gan garīgus, gan materiālus labumus.
Lasītājs: Jūs gribat teikt, ka mēs kļūstam nabagi, tiecoties krāt naudu?
Autors: Tieši tā. Minētais izteikums runā pats par sevi.
Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet sīkāk šī izteikuma nozīmi.
Autors: Patiešām, strādīgs ir tas, kurš mīl darbu, bet nabadzība ir iznākums skopumam un mīlestībai pret naudu. Mums ir izvēle: vai nu kļūt bagātiem un tajā pašā laikā mīlēt darbu, nevis bagātību, vai mīlēt bagātību un strādāt naudas dēļ un, beigu beigās, kļūt nabagiem.
Lasītājs: Tagad saprotu, kāpēc nabagu ir vairāk nekā bagāto – ļaudis tik tiešām naudu mīl vairāk par darbu.
Autors: Jūsu domas ir uz pareizā ceļa. Tiešām, tas, kurš domā par naudu, nevar ar mīlestību domāt par darbu, jo viņu sāk ietekmēt kaislību guna. Kaislību guna piespiež strādāt nevis ar mīlestību, bet pāri saviem spēkiem un pastāvīgi domāt par to, kā šis darbs tiks novērtēts un apmaksāts. Tāpēc kad cilvēks ļoti vēlas iegūt vairāk naudas, viņš, pašam nemanot, sāk strādāt bez prieka. Tas, kurš strādā ar mīlestību, darbā nepiekūst, bet atpūšas. Cilvēks, kurš darbā domā par naudu, ļoti piekūst un ar laiku zaudē par to jebkādu interesi. Viņa intereses ir vienīgi nauda.
Lasītājs: Vai ir iespējams mīlēt vienlaicīgi gan darbu, gan naudu?
Autors: Nē, šīs jūtas vairs nebūs mīlestība pret darbu, bet mīlestība pret izdevīgu darba vietu.
Lasītājs: Vai var vienlaicīgi mīlēt darbu un būt pārticis?
Autors: Tieši tā vienmēr notiek. Vienīgais noteikums – jāsaprot, ka jācenšas nedomāt par naudu, jo no tādām domām pārņem alkatība un zūd interese par darāmo darbu.
Lasītājs: Kāds tādā gadījumā ir dievbijīgu cilvēku darba mērķis?
Autors: Dievbijīgi cilvēki strādā, lai apmierinātu Dievu un par prieku visām dzīvajām būtnēm.
Lasītājs: Bet, ja tādā gadījumā trūks naudiņas? Piemēram, kāds mēģinās izmantot manu nesavtību un piekrāps mani?
Autors: Šādā gadījumā nepārvaramā dievbijības guna par Jums parūpēsies. Ja kāds piemāna dievbijīgu cilvēku, tad no tā neko labu neiegūst. Vēl vairāk, tādam krāpniekam turpmāk nāksies to ļoti nožēlot.
Lasītājs: Es pazīstu daudz cilvēku, kuri strādā naudas dēļ, bet savā darbā viņi ir ļoti centīgi un strādīgi.
Autors: Arī kaislīgs cilvēks strādā centīgi un turklāt ļoti nopūlas, taču viņš nemīl ne darbu, ne darba vietu. Darbs bez mīlestības ir nekam nederīgs un rada vienas vienīgas ciešanas.
Lasītājs: Lūdzu, nosauciet šīs ciešanas.
Autors: Lūk, dažas:
• Naudaskārs cilvēks pastāvīgi domā, kad beidzot beigsies maiņa un viņš varēs iet mājās. Jau pati šī gaidīšana rada ciešanas.
• Pamazām uzkrājas neapmierinātība.
• Šīs neapmierinātības dēļ cilvēks sāk domāt, ka neviens viņa darbu nenovērtē. Tā attīstas aizvainojums pret priekšniekiem, darbabiedriem, radiniekiem, likteni un dzīvi.
• Tas rada konfliktus gan darbā, gan mājās.
• Savukārt konflikti rada izmisumu, kaitīgus ieradumus, no kā sākas apziņas degradācija un ģimenes izjukšana.
Mīlestība pret naudu rada ciešanas, bet mīlestība pret darbu ikvienu dara laimīgu.
Lasītājs: Man vienmēr šķita, ka godbijīga attieksme pret naudu rada labklājību.
Autors: Jums ir taisnība, pret naudu jāizturas godbijīgi. Cienīt naudu nozīmē nesavtīgi to izmantot Dieva vārdā, lai visiem būtu kāds labums. Jāsaprot, ka nauda ir Dieva enerģija, kas domāta, lai mums būtu materiāli līdzekļi, kas nepieciešami pašu un apkārtējo cilvēku garīgās dzīves organizēšanai. Alkatība nerada labklājību, kā tas šķiet pirmajā mirklī. Tāpēc kaislību gunas ietekmē radies noskaņojums – „nauda atrisina visas problēmas” – ir ilūzija.
Laime ir tiekšanās dzīvot citiem, mīlēt darbu, būt godīgam, līdzcietīgam, labam, pazemīgam utt. Laime dievbijībā ir daudz pievilcīgāka par laimi, kas rodas, tiecoties pēc personīga komforta, bagātības, panākumiem, slavas utt. It kā teorētiski tas viss ir skaidrs, taču praktiski saprast gunu darbību ir ļoti grūti.
Lasītājs: Kāpēc ir tik grūti saprast gunu darbību?
Autors: Tāpēc, ka kaislību un gara tumsības guna ir spēki, kas mūsu saprātu ietekmē selektīvi. Tās pārklāj cilvēka saprātu ar ilūzijām un piespiež domāt, ka „mēs pareizi izprotam situāciju”. Gunas rada iespaidu, ka mēs zinām, kā sakārtot savu dzīvi. Tās cilvēka apziņā nostiprina „patiesības”, ko diktē kaislību guna: „Vairāk domā par izdevīgumu, par naudu un tad būsi laimīgs.” Šai šķietamajai paša kompetences sajūtai (kā pareizi rīkoties) nav nekāda sakara ar mūsu patieso dabu, to uzspiež ilūzijas un tā noved pie ciešanām.
Lasītājs: Vai šī iluzorā sajūta, it kā es bez svētu cilvēku palīdzības tāpat visu saprotu, var pazust pati no sevis?
Autors: Jā, dažos gadījumos iespējama atklāsme, bet tikai pēc garas neveiksmju rindas vai arī spēcīga stresa iespaidā. Taču to pašu var sasniegt, kultivējot sevī pazemību. Pazemība ātri un dabīgi ved mūs pie dievbijības gunas un attīra saprātu no iluzoras iedomības.
Lasītājs: Man ir jautājums, kas skar bagātību uzkrāšanu. Apkārt es redzu tik daudz bagātu un vienlaicīgi alkatīgu cilvēku. Daudzi tā arī nomirst bagāti, nesaprotot, ka viņi atrodas kaislībās. Jūs apgalvojat, ka nabadzība rodas, tiecoties pēc naudas. Šie fakti kaut kā neatbilst vēdiskajiem priekšstatiem. Ko Jūs par to teiksiet?
Autors: Jums taisnība, tāds fenomens eksistē. Šie cilvēki agrāk ļoti vēlējās kļūt bagāti un tā dēļ bija gatavi atdot visu. Tāpēc viņi visu daudzu dzīvju laikā uzkrāto dievbijību lika uz vienas likteņa kārts. Pateicoties visai uzkrātajai dievbijībai, viņi uz kādu laiku kļuva bagāti. Taču viņus nenovēršami gaida nabadzība, kad visi dievbijības krājumi beigsies. Tas var notikt gan vienas, gan arī vairāku dzīvju laikā.
Lasītājs: Tātad, ja ir ļoti spēcīga vēlme, tad, lai to realizētu, gunas sakopo visu dievbijību vienkopus, pat to, kas paredzēta nākotnē?
Autors: Jā, tieši tā.
Lasītājs: Es nespēju tam noticēt. Vai tiešām cilvēks, kam ir spēcīga vēlme realizēt kaut kādus muļķīgus plānus, var piesaistīt visu savu dievbijību?
Autors: Bet no kurienes, Jūsuprāt, tad rodas veiksme vai negaidīta vēlmju piepildīšanās?
Lasītājs: Sapratu, tātad tas, kurš šobrīd ir bagāts, pēc tam, nākotnē ir nolemts nabadzībai, jo aiz alkatības ir iztērējis visu savu dievbijību?
Autors: Jums taisnība, daudziem cilvēkiem nav lemts saprast, ka viņu izvēlētais virziens uz laimi nav īstais. Viņi nespēj to saprast, jo viņi patiesībā nemaz nevēlas to saprast. Cilvēki vairāk par visu vēlas kļūt bagāti un ir gatavi par to atdot visu. Tāpēc līdz pat dzīves beigām liktenis neko viņiem nesāks mācīt. Tādu cilvēku dzīve vairāk vai mazāk būs bez mākoņiem līdz tam laikam, kamēr pietiks iepriekš uzkrātās dievbijības.
Tiklīdz iepriekšējās dzīvēs uzkrātā dievbijība beigsies, šiem „bagātajiem” cilvēkiem uzreiz gadīsies dažādas likstas (izputēšana, neārstējamas slimības, ģimenes izjukšana, laupīšana utt.). Viņi var domāt, ka nelaimes saistītas ar kaut kādu ārēju iemeslu (neveiksmīgu darījumu, līdzekļu, veselības, ģimenes laimes netīšu zaudēšanu utt.). Viņiem var šķist, ka nepieciešams nedaudz vairāk papūlēties, tad viss atkal būs labi. Taču bieži šādās ilūzijās viņi nomirst.
Patiesībā, kad viņu dievbijība beidzas, mainās uzvedība, ārējais izskats, veselības stāvoklis, attiecības ar cilvēkiem utt. Kļūst grūti skatīties uz tādiem cilvēkiem, kas kādreiz bijuši respektabli,.
Lasītājs: Man ir zināmi daži tādi piemēri un, tik tiešām, ir sāpīgi uz viņiem skatīties.
Autors: Cilvēkiem, kas iztērējuši visu savu dievbijību, gunas neatstāj nekādu iespēju atgūt iepriekšējās bagātības. Tie, kuriem dievbijības pietiek visas dzīves garumā, būs bagāti līdz tās beigām, bet atlikušie dievbijības krājumi rādīs, cik daudz naudas būs nākošajā dzīvē.
Lasītājs: Iznāk, ka vienkārši nav iespējams kļūt bagātam bez dievbijības krājumiem?
Autors: Jā, bez labiem darbiem bagātība nemēdz būt. Cilvēks kļūst bagāts tikai pateicoties dievbijīgiem darbiem iepriekšējās dzīvēs. Viņš piedzimst, un viņa horoskopā jau ir planētas, kas norāda uz bagātību.
Lasītājs: Ja esi bagāts, laimīgs nevari būt?
Autors: Tie gan ir Jūsu maldi. Viss ir atkarīgs no tā, kā šo naudu lieto. Pati par sevi bagātība nav nepārvarams šķērslis, lai sasniegtu dievbijības gunu un laimi. Problēma ir tikai tajā, kā cilvēks šo bagātību izmanto. Bagātam cilvēkam ir izvēle: izmantot bagātību savtīgos nolūkos un kļūt nabagam vai ar šīs bagātības palīdzību padarīt laimīgus visus un turpināt būt bagātam arī nākotnē. Otrajā gadījumā cilvēku ietekmē valdošā dievbijības guna, tāpēc, prātīgi izmantojot bagātības, viņš neko nezaudē. Bagātība ir pārbaudes veids, pēc kuras cilvēks kļūst vai nu ļoti labs un laimīgs, vai ļoti slikts un nelaimīgs.
Lasītājs: Kad Jūs runājat par naudu, Jūs nezin kāpēc vienmēr iekrītat galējībās.
Autors: Visa kaislību guna sastāv no vienām vienīgām galējībām. Liela bagātība spēcīgi ietekmē cilvēka apziņu, tāpēc šajā gadījumā vidusceļa nav: vai nu cilvēks pakāpeniski kļūst ļoti dāsns, vai – ļoti skops. Bagātība nav tikai pārticība, kā mēs domājam, tā ir arī liela atbildība pret sabiedrību, kā arī pārbaudījums.
Tas, kurš ir izvēlējies savtīgumu, sevī kultivē alkatību, tādā veidā viņš zaudē dievbijību un var degradēt jau šajā dzīvē, zaudējot visas bagātības. Ja viņam pietiks dievbijības no iepriekšējās dzīves, lai šajā dzīvē visu laiku būtu bagāts, tad, mirstot pārticībā un ar alkatību sirdī, nākošajā dzīvē viņš neizbēgami piedzims jau nabags. Tas, kurš nodarbojas ar labdarību un nesavtību, ir bagāts kā šajā dzīvē, tā arī nākošajā un tāpat kā iepriekš – piedzimst bagāts un nesavtīgs. Taču tādus cilvēkus var satikt ļoti reti. Biežāk bagātība bojā cilvēkus un padara tos alkatīgus.
Lasītājs: Vai Jūs varat shematiski parādīt, kā mainās cilvēka psihe, palielinoties alkatības ietekmei?
Autors: Jā, alkatības ietekmē var novērot pakāpeniskas izmaiņas psihē. Shematiski tas izskatās šādi:
1. Tiklīdz alkatība iefiltrējas apziņā, cilvēks pieķeras savu vēlmju objektam un ar interesi to apcer.
2. Tālāk cilvēks pieķeras baudas objektam prātā, t.i., sāk pastāvīgi par to domāt.
3. Pēc tam parādās akla izlēmība (alkatība saprātā) un vēlme par katru cenu iegūt savu vēlmju objektu.
4. No saspringtas prāta koncentrēšanas uz vēlmju objektu tiek traucēta atpūta (miegs).
5. Tad cilvēkam pakāpeniski uzkrājas psihisks nespēks.
6. Novājināts cilvēks zaudē interesi par apkārt notiekošo (iekrīt depresijā).
7. Nespējot iegūt pieķeršanās objektu ar parastām metodēm, cilvēks zaudē sirdsapziņu un kaunu (cenšas vēlamo objektu iegūt nelikumīgā veidā).
8. Ja arī tas nepalīdz sasniegt izvirzīto materiālo mērķi, tad iestājas garīgs sabrukums, un cilvēks zaudē adekvātu apkārtējās pasaules uztveri.
9. Ja pieķeršanās objekts ir absolūti nesasniedzams, pēc kāda laika iestājās pilnīgs orientācijas zudums, traumatiska psihoze.
10. Dažreiz (īpaši nelaimīgas mīlestības gadījumos) neapmierināta tieksme baudīt rada psihisku sastingumu, murgus, neadekvātu pasaules uztveri un var pat izraisīt nāvi (psihiska nespēka vai pašnāvības gadījumā).
Gunas palīdz mums saprast: ja jūtas ir spēcīgas un cilvēkam ir tieksme būt alkatīgam, nepieciešams šo alkatību virzīt nevis materiālā, bet garīgā gultnē.
Lasītājs: Tātad savu alkatību var izmantot arī garīgajam progresam?
Autors: Jā, par laimi, var.
Lasītājs: Es nepārstāju brīnīties, cik viltīgi un bez kompromisiem viss šajā pasaulē iekārtots.
Autors: Es arī.
SECINĀJUMS: Kaislību un gara tumsības gunas iluzorais spēks rada spēcīgu pieķeršanos naudai. Naudaskārs cilvēks piesauc sliktu likteni un vienas vienīgas ciešanas. Taču tas nenozīmē, ka ciešanas radīsies, tiklīdz cilvēks kļūs alkatīgs.
Visbiežāk sākumā alkatība atņem visu iepriekšējās dzīvēs uzkrāto dievbijību, un ārēji šajā brīdī viss izskatās pietiekami labi. Pēc tam, kad beidzas dievbijība, nāk neveiksmes, finansiālas problēmas, nabadzība, slimības un ciešanas.
Bez dievbijības naudu neiegūsi, bet alkatība neļauj nopelnīt jaunu dievbijību. Tāpēc alkatīga cilvēka laime pastāvīgi kūst, kā aisbergs okeānā, un neviens nezina, kad šis aisbergs apgriezīs visu dzīvi ar kājām gaisā.
VAI VAJAG CĪNĪTIES AR GUNĀM
Lasītājs: Es nolēmu cīnīties ar kaislību gunu un gribu, lai Jūs man palīdzat. Tāpēc, lūdzu, paskaidrojiet vēlreiz un sīki, kā cīnīties ar zemākajām gunām?
Autors: Pirmais, kas jāsaprot – mums šajā pasaulē nav nekādu iespēju izvairīties no to ietekmes un pretojoties mēs nekad tās neuzvarēsim.
Lasītājs: Te tev nu bija! Un ko tagad darīt?
Autors: Neskatoties uz grūtībām, katram cilvēkam jāizrāda psihiska pretestība uzbrūkošajām kaitīgajām vēlmēm un ieradumiem.
Lasītājs: Citiem vārdiem sakot, jādara viss, kas mūsu spēkos, bet nevajag cerēt, ka tādā veidā uz visiem laikiem iznīcināsim kaitīgo ieradumu vai slikto rakstura īpašību. Vai esmu Jūs pareizi sapratis?
Autors: Jā, zināmā mērā tā ir. Kaitīgu ieradumu nevar pārvarēt tikai ar pūlēm vien. Tomēr jācenšas pārvarēt kaislību un gara tumsības gunas ietekmi uz apziņu, kādu laiku mums ir pienākums tā darīt un mēs varam tām pretoties. Taču, cīnoties ar gunām, nevajag pārpūlēties, jo cīnoties akli, mēs nespējam uzvarēt kaitīgu ieradumu. Kaut kādā mērā var likt šķēršļus tā attīstībai. Savu spēku robežās jācīnās ar zemāko gunu ietekmi uz apziņu. Taču nevajag domāt, ka cīņa ir galvenais paņēmies, kā pārvarēt to ietekmi. Cilvēks atbrīvojas no zemāko gunu ietekmes tikai ar augstākām (garīgām) zināšanām, tā arī neuzveicot gunas ar bezrūpīgu cīņu. Pārsteidzoši, bet tos, kuri ir ieguvuši priekšstatu par daudz cēlāku garšu, zemākās gunas pašas pārstāj ietekmēt, bez kādas cīņas.
Lasītājs: Man pagaidām nav šādu zināšanu. Tāpēc, lūdzu, paskaidrojiet ar kādu piemēru no dzīves, kā iespējams, kaut vai īslaicīgi, cīnīties ar gunām?
Autors: Labi, apskatīsim, kā dažādu gunu ietekmē cilvēki katrs savā veidā cenšas tikt galā ar slimībām.
Lasītājs: Vai cilvēki, kas atrodas dievbijības gunas ietekmē, arī cīnās ar slimībām?
Autors: Arī dievbijīgi cilvēki reizēm slimo. Taču organisms dievbijības gunas ietekmē vienmēr strādā, lai radītu, tāpēc atveseļošanās šādam cilvēkam atnāk pati. Kaislībās organisms strādā saspringti un līdz spēku izsīkumam. Bet, ja cilvēks atrodas gara tumsībā, tad viņa organisms virzās pretī degradācijai.
Lasītājs: Vai var ārstēties, neņemot vērā šos trīs spēkus?
Autors: Var, bet nebūs nekādas jēgas – tas būs bezjēdzīgi.
Lasītājs: Kāpēc bezjēdzīgi, Jūs taču nenoliegsiet, ka ir efektīvas zāles, kas spēj uzvarēt slimību?
Autors: Protams, ir efektīvas zāles. Kurš gan to apstrīd? Taču jāzina, ka gunas iedarbojas daudz smalkāk, nekā paši efektīvākie medicīnas preparāti. Tās visu saliek pa vietām. Organismam būs tā homeostāze, t.i. visu funkciju pastāvība, kas atbilst gunām, kuru ietekmē viņš atrodas. Ja organisms atrodas kaislību gunas ietekmē, tad visas funkcijas darbosies līdz spēku izsīkumam, lai cik arī ārstētos. Ja cilvēks atrodas gara tumsības gunas ietekmē, tad, neatkarīgi no ārstēšanas efektivitātes, viņa organisma funkcijas tik un tā būs noskaņotas uz iznīcību.
Lasītājs: Ļaudis atrodas kaislību gunas ietekmē, un tomēr es zinu daudzus, kuri ir izārstējušies.
Autors: Mēs jau runājām, ka kaislību guna speciāli darbojas tā, lai jebkurā gadījumā cilvēks sākumā justu īslaicīgu atvieglojumu, bet pēc tam likteņa triecieni uzbrūk ar jaunu sparu. Tas pats attiecas arī uz ārstēšanu. Ārstēšanās kaislībās rada īslaicīgu atvieglojumu, bet pēc tam slimības uzbrūk no jauna.
Lasītājs: Vai varam un kā tām pretoties?
Autors: Varam un tas ir pienākums – ārstēt savu organismu un pretoties slimībām. Piemēram, dzert toniku, zāļu uzlējumus vai medikamentus. Protams, tas radīs kādus īslaicīgus rezultātus, tāpēc būs neliels atvieglojums. Bet pēc kāda laika organisms atgriezīsies savā sākotnējā, slimīgajā stāvoklī.
Lasītājs: Kāpēc tā notiek?
Autors: Izdzertās zāles nevar izmainīt planētu slikto ietekmi, sliktas attiecības mājās un darbā. Bet tieši tie ir slimību pamatiemesli tiem cilvēkiem, kas atrodas kaislību gunas ietekmē. Tāpēc ar laiku kaislību guna atkal cilvēkam rada ciešanas. Un, lai cik arī nebūtu dīvaini, mēs paši tai palīdzam.
Lasītājs: Ko nozīmē – mēs paši tai palīdzam? Apskatīsim pēc kārtas jautājumus, kas saistīti ar ārstēšanu. Mēs pēc ārsta padoma dzeram ajurvēdisku toniku. Kas notiek? Kur ārstēšanas laikā slēpjas mūsu nepareizā ietekme uz organismu?
Autors: Nemainot dienas režīmu un savu apziņu, mēs cenšamies mākslīgi izraut organismu no tās zemākās gunas ietekmes, kura to vada. Kas gan notiek ar organismu? Ja zāles ir piemeklētas pareizi, tad rodas īslaicīgs pašsajūtas uzlabojums. Taču jāsaprot, ka slimība cilvēkam ir kā sods, lai apvaldītu viņa nepareizo uzvedību. Nevajag aizmirst, ka izveseļošanās palielina mūsu iespēju rīkoties muļķīgi (lamāties ar sievu, dzert alkoholu, smēķēt, neievērot dienas režīmu). Turklāt īslaicīgs atvieglojums cilvēku maldina, ka viņš cieš nevis savu trūkumu dēļ, bet tāpēc, ka nav labu zāļu. Tādā veidā nepareiza pieeja ārstēšanai pacienta apziņu vēl vairāk iegrūž kaislību gunā.
Lasītājs: Ko tas nozīmē?
Autors: Piemēram, ja cilvēkam no smēķēšanas sāp aizkuņģa dziedzeris, tad intuitīvi, no stiprām sāpēm viņš smēķēs mazāk. Ja pēc ārsta norādījuma viņš sāks dzert auzu novārījumu, tad aizkuņģa dziedzera sāpes rimsies un tas dos iespēju smēķēt vairāk. Taču, ja šis cilvēks nesaņemtu labas zāles, tad daudz ātrāk saprastu, ka steidzami jāatmet smēķēšana.
Lasītājs: Cits variants: smēķējošs cilvēks, kuram nav zāļu un kurš turpina smēķēt, kļūst pavisam slims. Jūs taču pats teicāt, ka gunas nevar uzvarēt ar cīņu.
Autors: Jā, Jums taisnība, ja neārstējas, tad caur ciešanām var saprast, ka jāmaina dzīve. Taču tādā gadījumā pastāv risks sabojāt veselību. Tāpēc neārstēšanās ir galējība. Tajā pat laikā cilvēkam, kas atrodas kaislību gunas ietekmē, labas zāles ir jauna iespēja turpināt bendēt savu veselību. Tāpēc vienīgā izeja ir ārstēties un vienlaicīgi apgūt, kā pareizi dzīvot. Grozies kā gribi, bez garīgām zināšanām neizārstēsies.
Lasītājs: Cik viss ir sarežģīti!
Autors: Ja apgūst zināšanas, kā dzīvot pareizi, tad nav sarežģīti sevi izārstēt. Zināšanas (daudz augstākas laimes garša) pašas rada entuziasmu mainīt dzīvi un aicina atmest kaitīgos ieradumus. Ja dzenas pakaļ brīnumnūjiņai – spēcīgas darbības preparātiem – tad pat atvieglojot savu stāvokli, cilvēks atbrīvosies no ciešanām tikai īslaicīgi un pēc tam vēl vairāk visā vilsies.
Lasītājs: Vai tas attiecas uz visām slimībām, vai tikai uz tām, ko rada kaitīgi ieradumi?
Autors: Visas slimības rodas mūsu grēcīgās darbības rezultātā. Ja cilvēks visiem spēkiem cenšas izārstēties, bet nevēlas izprast to, kā dzīvot pareizi, tad viņš sevi nolemj vēl lielākām ciešanām.
Lasītājs: Jūs gribat teikt, ka nevajag ārstēties, bet vajag turpināt ciest?
Autors: Nē, tās ir muļķības. Bez šaubām, ir jāārstējas, taču pati svarīgākā ārstēšanās ir cenšanās attīrīt apziņu no grēkiem. Bieži šādai darbībai ir nepieciešams spēks. Ja slimība atņem spēku, kas nepieciešams pašpilnveidei, tad nekavējoties jāārstējas ar jebkādiem pieļaujamiem līdzekļiem un, pats galvenais, visiem spēkiem jācenšas nodarboties ar garīgo praksi.
Pretējā gadījumā, ja netieksimies apgūt garīgās zināšanas, bet piebāzīsim sevi ar spēcīgas iedarbības preparātiem vai ārstnieciskām zālītēm, tad izārstējoties izdarīsim sev lāča pakalpojumu, jo turpināsim dzīvot to dzīvi, kas ir radījusi slimību.
Lasītājs: Likumsakarīgi rodas jautājums: „Kāpēc medicīna cilvēkus ārstē ar ārstnieciskiem preparātiem uz zālītēm?” Ar tāda veida ārstēšanu tā nemaz nepievērš uzmanību slimības pirmcēlonim.
Autors: Kāpēc tā notiek? Tā darbojas kaislību guna, kas ietekmē gan medicīnu, gan ārstus, gan pacientus. Kaislību gunas ietekmē medicīna mums saka: „Dzīvo, kā dzīvoji, efektīvas zāles tevi izglābs, pats galvenais – maksā naudu.” Ik uz soļa var redzēt šādu „efektīvu zāļu” reklāmu. Ja ārstējas kaislību gunas ietekmē, tad, kā redzat, beigās no tā nekas labs nesanāk. Tomēr šobrīd ir ļoti populāra šāda pieeja slimību ārstēšanai un tāpēc farmakoloģiskā rūpniecība ir tik attīstīta.
Lasītājs: Izskatās, Jūs esat nikns medikamentozās ārstēšana pretinieks.
Autors: Nē, vaina nav medikamentozajā ārstēšanā. Lai darbotos dievbijībā, jebkurai medicīnaiir jāpiedāvā dažādas veselīga dzīvesveida un progresīvas domāšanas metodes kopā ar medikamentozo ārstēšanu,.
Lasītājs: Kā izskatās efektīva ārstēšana pēc Vēdu domām?
Autors: Efektīvai smagas slimības ārstēšanai ir nepieciešams nopietni nodarboties ar pašpilnveidi, ievērot dienas režīmu un ir jāveic fiziskie vingrinājumi (hatha jogas asanas, elpošanas vingrojumi, dinamiskie vingrojumi). Neskatoties uz slimību, jāsāk nodarboties ar garīgo praksi: katru rītu jāatkārto Svētie Vārdi un lūgšanas, jāsvēta ēdiens, jākomunicē ar svētiem cilvēkiem. Vienlaicīgi ar labu, dievbijīgu zālīšu vai efektīvu zāļu palīdzību jākoncentrē spēki cīņai ar slimību. Šādi cilvēks tik tiešām spēs atjaunot, stabilizēt veselību un pilnībā atbrīvoties no sliktās karmas, kas ir radījusi slimību. Pretējā gadījumā, lietojot zāles un turpinot iztapt saviem kaitīgajiem ieradumiem, viņš sevi tikai māna.
Lasītājs: Ar ārstēšanu viss it kā ir skaidrs, bet kā rīkoties gadījumā, ja ir sabojātas attiecības ģimenē un ir konflikti darbā? Cik sapratu, tas viss rodas kaislību gunas ietekmē?
Autors: Jā, Jūs visu esat pareizi sapratis. Līdzīgi kā ar slimību ārstēšanu, var saprast arī to, kā pārvarēt zemāko gunu ietekmi uz citām dzīves sfērām. Ja gunas piespiež pie sienas, tad, protams, nepieciešams kaut kā tām pretoties. Piemēram, jācenšas nesmēķēt, nedusmoties, nepārēsties, nestrīdēties ar tuviniekiem un cienīt priekšniekus. Taču ar mehānisku pretošanos neko nevar izmainīt, vienlaicīgi jāmaina arī kaislībā vai gara tumsībā esošā laimes garša pret dievbijības laimes garšu. Citādi cīņa ar netikumiem nenovēršami beigsies ar neveiksmi.
Lasītājs: Lūdzu, paskaidrojiet mehānismu, kā tas notiek!
Autors: Gunas var salīdzināt ar gumijām, kas ir piesietas un tur mūs noteiktā stāvoklī, bet mēs cenšamies aiz tām vilkt. Ja tās nostiepjam un nemainām savas vēlmes un laimes izpratni, bet pretojamies, kas tad notiks? Sākumā saspringstam, arvien vairāk pretojamies gunām, jo mums ir spēks, bet pēc tam, kad spēki zūd, atlaižam gumiju un tā mūs atmet atpakaļ pie sasistas siles. Beigu beigās, lai cik nebūtu dīvaini, viss notiek ne tā, kā esam cerējuši.
Lasītājs: Uzskatāmībai, lūdzu, miniet kaut kādu piemēru, kas apstiprinātu Jūsu teikto.
Autors: Piemēram, nemainot attieksmi pret dzīvi, cilvēks sāk badoties. Liekais svars rodas no alkatības, bet nevēloties mainīt rakstura īpašības, viņš stūrgalvīgi badojas, pretojoties gunām. Tādam cilvēkam nav zināms, ka badošanās ir cīņa ar sajūtām, kas vēlas paēst. Tieši izsalkušajās sajūtās rodas alkatība.
Alkatība ir spēcīga vēlme iegūt baudas objektu. Alkatības lielumu kontrolē mūsu pagātnes vēlmes un rīcība, tātad – materiālās dabas gunas. Ja neiegūstam savu iegribu objektu, tad vēlmes uzkrājas prāta atmiņas dziļumā, gaidot, kad tās tiks apmierinātas. Ja apmierinājums nerodas, tad prāta smalkais ķermenis pastiprina izsalkuma sajūtu, lai kompensētu psihiskā zaudējuma sajūtu. alkatīgiem cilvēkiem bada sajūta īpaši aktivizējas vakaros, kas noved pie bagātīgām vakariņām. Tas savukārt stimulē tauku uzkrāšanos. Tāpēc neapmierināta alkatība neizbēgami rada lieko svaru un gremošanas orgānu slimības.
Lasītājs: Kāpēc ēšana vakaros stimulē tauku uzkrāšanos? Man, piemēram, ir ļoti smags darbs, tāpēc viss ēdiens pa nakti pārstrādājas.
Autors: Lai kāds būtu Jūsu darbs, ja Jūs ēdat pēc plkst. 18:00, tad Jūsu vielmaiņa nonāk Mēness ietekmē. Mēness atbild par jaunu audu sintēzi organismā un barības vielu uzkrāšanos. Tāpēc, ēdot vakarā, ēdiens pārvēršas taukos, un to nekādi nevar mainīt.
Lasītājs: Bet man sieva to vien dara, kā ēd vakarā, tagad es viņai pateikšu, kā pareizi jāvājē.
Autors: Tikai, lūdzu, runājiet bez ņirgāšanās, citādi zināšanas viņas saprātā neiekļūs un viss turpināsies pa vecam.
Lasītājs: Labi, pacentīšos. Vai izsalkums rodas tikai no vēlēšanās paēst vai no jebkura cita veida alkām?
Autors: Jebkura neapmierināta vēlme tērē prāta smalkā ķermeņa enerģijas krājumus, tādējādi gluži dabiski rodas vēlme paēst.
Lasītājs: Ja iztērējas prāta, nevis ķermeņa enerģija, vai arī tad rodas izsalkums?
Autors: Tieši šajā gadījumā rodas izsalkums, tāpēc apaļīgi cilvēki, kuriem ķermenī ir liels barības vielu uzkrājums, kaislību gunas ietekmē ātri kļūst izsalkuši.
Lasītājs: Bet pēc tam viņi vakarā pieēdas un pieņemas svarā, es pareizi sapratu?
Autors: Pareizi.
Lasītājs: Kā lai pabaro izsalkušo prātu, kurš tik viltīgi provocē iegūt lieko svaru?
Autors: Vienkārši to pašu ēdienu vajag ēst agrāk. Ja tas tiks pārstrādāts Saules ietekmē (no 11:00 līdz 14:00), tad prāts saņems darbībai nepieciešamo enerģiju un uzreiz nomierināsies.
Lasītājs: Vai tad ēdiens var piesātināt prātu?
Autors: Jā, protams, ēdiens vienmēr piesātina prātu. Tāpēc arī mēs jūtam mieru ēšanas laikā. Jebkuram, gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes ēdienam ir noteikts raksturs (arī augiem ir raksturs, tātad arī prāta smalkais ķermenis). Tāpēc jebkurš ēdiens ietekmē prātu. Interesanti, ka pats izsalkums (vēlme piesātināties) nerodas ķermenī, bet prātā. Tāpēc izsalkuma laikā bojājas noskaņojums, parādās uztraukums un psihiskā spriedze. Pārmērīgas vēlmes rada nepiesātināmu izsalkumu. Neremdējama alkatība piespiež cilvēkam just neciešamu izsalkumu, pārēsties un kļūt resnākam.
Lasītājs: Atgādiniet, kas ir sajūtas?
Autors: Tās ir smalkā prāta ķermeņa taustekļi, kas saistīti ar apkārtējās pasaules baudu objektiem. Mums ir piecas sajūtas, ar kuru palīdzību uztveram šo pasauli: dzirdes sajūta, taustes sajūta, redzes sajūta, garšas sajūta un ožas sajūta. Tās nevajag jaukt ar ausīm, acīm, mēli, degunu un taustes receptoriem, tie visi ir orgāni, ar kuru palīdzību sajūtas darbojas šajā materiālajā pasaulē. Pašām sajūtām ir smalka materiāla daba, un tās pieder prāta smalkajam ķermenim.
Visām sajūtām ir pārsteidzošas spējas, tās iegaumē, vai mums ir izdevies kaut mazlet apmierināt prātu. Piemēram, sajūtu atmiņa precīzi atceras cik daudz un kurā dienā nav pieticis ēdiena, lai tās tiktu pilnībā apmierinātas. Atšķirībā no mums, sajūtas neko neaizmirst. Cilvēks, kurš ir izlēmis cīnīties ar sajūtām, spriež apmēram tā: „Es varu neēst. Es trenējos to darīt pēc iespējas ilgāk, es ēdu maz, bet jūtos ļoti labi, es badojos, tātad varu novājēt (uzvarēt gunas). Urrā! Es varu pretoties savam liekajam svaram!”
Tajā pat laikā gunu gumija stiepjas arvien vairāk un vairāk, un sajūtas kļūst arvien saspringtākas. Attiecīgi griba kļūst arvien vājāka un vājāka. Pamazām sajūtās uzkrājas atmiņas par neapmierinātību, kas stimulē prātu uz ēdienu. Tādā veidā izsalkuma sajūta kļūst arvien spēcīgāka un spēcīgāka. Pēc kāda laika gribas gumija kļūst maksimāli izstiepta, un sajūtas pārspēj saprāta gribas spēju valdīt pār izsalkumu. Tā rodas nespēja ievērot šo mākslīgo ēšanas režīmu, tam vienkārši vairs nepietiek spēka.
Lasītājs: Kas notiek tālāk?
Autors: Nekas īpašs, vienkārši gumija kaislību gunā atrodošos sajūtu ietekmē strauji maina virzienu uz pretējo pusi un cīnītājs par slaidu figūru sāk pārēsties. Atmiņas par badošanos saglabājas. Tāpēc būs jāapēd tik daudz ēdiena, cik cilvēks badošanās laikā nav apēdis. Vienlaicīgi no šādas pārmērīgas ēšanas bojājas veselība.
Lasītājs: Šausmas!
Autors: Paiet laiks un cilvēks saprot, ka vairāk tā pārēsties nedrīkst. Tāpēc viņš atkal sāk stiept gumiju un visiem spēkiem pretojas gunām. Sākumā cilvēks badojas, cenšoties izārstēties, bet pēc tam pārēdas un atkal sāk slimot. Tas ir muļķīgi, vienkārši muļķīgi!
Lasītājs: Amizants stāsts, jāizstāsta sievai, lai ar šādām muļķībām vairs nenodarbojas.
Autors: Viņa nespēs to uzreiz pārtraukt. Ja Jūsu sieva ir ļoti pieķērusies savai slaidajai figūrai, tad vēlme novājēt vienmēr viņu stimulēs veikt askēzes kaislībās. Taču, ja viņa sapratīs, kā pareizi (īstajā laikā) ēst, tad pat ēdot tik, cik vien gribas, viņas svars nepieaugs.
Lasītājs: Kā jāēd, lai ēdot, cik vien gribas, nekļūtu resnāks?
Autors: Par ēšanu īstajā laikā mēs jau daudz esam runājuši iepriekš, kad apspriedām laika spēku. Vēlreiz palasiet par pareizu ēšanas režīmu.
Lasītājs: Jūs uzskatāt, ka badoties ir kaitīgi?
Autors: Nē, vienas dienas badošanās ar mērķi garīgi progresēt, gluži pretēji, ir derīga gan psihei, gan fiziskajai veselībai. Visu šo badošanās dienu vajag ar mīlestību atkārtot Dieva Vārdus un nodarboties ar citas garīgās prakses veidiem. Tā prāts un sajūtas nekļūs izsalkuši, bet gluži pretēji, piesātināsies ar garīgo garšu. Ja Jūs nākošajā dienā nejutīsiet izsalkumu un vēlmi pārēsties, tātad būsiet visu izdarījis pareizi.
Lai garīgi progresētu, vislabāk ir badoties vienpadsmitajā dienā pēc jauna un pilna Mēness. Šīs dienas sanskritā sauc par ekadaši. Ir ļoti labi badoties ekadaši dienās, lai garīgi progresētu.
Lasītājs: No Jūsu teiktā saprotu, ka vajag badoties divas reizes mēnesī (28 dienās)?
Autors: Jā, iesaku Jums uzzināt pie astrologa, kad pēc Mēness kalendāra ir ekadaši, kas ir ļoti labvēlīgas badošanās dienas. Šajās dienās visiem der badoties, un to neizdomāju es, tā ir Vēdu gudrība.
Lasītājs: Paldies par vērtīgu informāciju, ceru, ka sieva būs apmierināta, par to uzzinot. Tagad viņa varēs mazāk badoties, turklāt būs lielāks efekts un labums gan veselībai, gan figūrai. Vai ģimenes dzīvē cīņa ar gunām notiek pēc tās pašas nostieptās gumijas principa?
Autors: Ģimenes dzīvē mēdz būt tā, ka nevēloties mainīt attieksmi pret tuviniekiem, cenšamies mākslīgi atturēties no konflikta. Bieži, cīnoties ar ģimenes grūtībām, mēs sev pavēlam: „Es nestrīdēšos ar sievu, es valdīšos, neizrādīšu jūtas (pretošos gunām).” Tā var izturēt dažas dienas, bet pēc tam ziepju burbulis plīsīs. Un kas tālāk? Ložmetēja uguns pa sievu un radiniekiem. Šāda uzvedība atgādina šūpoles, tā ir tā pati gumija, un tur neko nevar līdzēt. Mēs tik bieži darām muļķības. Vai zināt, kāpēc? Tāpēc, ka nezinām, kā darbojas šie spēki – materiālās dabas gunas.
Lasītājs: Tātad sevi nevajag savaldīt?
Autors: Jāmēģina atturēties no konflikta, kas tomēr neatrisinas problēmu pašos pamatos. Tāpēc vienlaicīgi visi spēki jāvelta, lai laimes izpratnei piešķirtu citu jēgu.
Lasītājs: Esmu ievērojis, ka šādi veidoti daudzi humoristiski sižeti – mēs kaut ko darām un pēc tam to pašu saņemam pretī.
Autors: Jā, jā, no malas gunu darbība izskatās smieklīgi. Cilvēks izliek slazdu, bet pēc tam pats tajā iekrīt. Klausoties humoristu, esam pārliecināti, ka mūsu dzīvē tādas muļķības nenotiks. Taču, ja nopietni aizdomājas par dzīvi kaislību gunā, tad tā viscaur sastāv no šādiem kūleņiem. Tad alkatība – tad nabadzība; tad pērkam vairāk, nekā vajag – tad ekonomējam; vienu ārstējam – otru kropļojam; panākam savu un tādā veidā bojājam attiecības; tad badojamies – tad pārēdamies; tad dzeršana – tad paģiras; tad pārpūlamies – tad atpūšamies „līdz bezsamaņai”. Tā apziņu ietekmē kāre pēc materiālās laimes. Vienmēr gribas pēc iespējas vairāk laimes, tāpēc ir tādi pārspīlējumi.
Lasītājs: Ko lai ar to visu iesāk? Jūs pats teicāt, ka sliktās rakstura īpašības nevar ātri izlabot. Kur lai liek alkatību?
Autors: Nekur to nevajag likt. Vienkārši saprotiet, ja ar tādām alkām tiecas nevis pēc materiālas, bet pēc garīgas laimes, tad rezultāts būs gluži pretējs. Jo vairāk nesavtības, jo vairāk cieņas; jo vairāk smaidām, jo vairāk mums smaida pretī; jo vairāk labsirdības, jo vairāk uzticības; jo vairāk patiesīguma, jo lielāka saliedētība; jo vairāk garīgās izlēmības, jo lielāks garīgais progress; jo vairāk garīgās darbības, jo vieglāk un laimīgāk dzīvot.
Lasītājs: Bet, ja materiālajā jomā darbojas izlēmīgi un ekonomiski, tad var gūt materiālas sekmes.
Autors: Līdz ar to vēl vairāk palielināsies alkatība, kas radīs lepnību, dusmīgumu, skaudību, cietsirdību, strīdus un degradāciju.
Lasītājs: Vai tiešām tā notiek vienmēr?
Autors: Jā, zemākās gunas vienmēr paliek nelokāmas.
Lasītājs: Jūs ar savām runām neatstājat nekādas cerības uz materiālo laimi, bet teicāt, ka šīs sarunas domātas tam, lai padarītu mūs laimīgākus. Kur te ir veselais saprāts?
Autors: Tas, kurš tiecas pēc garīgās laimes, vienlaicīgi saņem gan garīgo, gan materiālo laimi, bet tas, kurš tiecas pēc materiālās laimes, saņem gan materiālo, gan garīgo nelaimi. Ja cilvēks to saprot, tas nozīmē, ka viņam piemīt veselais saprāts.
Lasītājs: Man šķiet, ka tāda lietu izpratne diez vai varēs iekarot daudzu sirdis. Cilvēki nespēs tik vienkārši atteikties no novecojušiem uzskatiem par dzīvi.
Autors: Jā, Jums taisnība, ja kaut viens cilvēks tiks skaidrībā ar visu teikto, tad tā būs liela veiksme. Garīgās zināšanas ir dižens noslēpums. Patiesībā materiālās dabas gunas rūpīgi slēpj patieso laimi, šķietami apmierinot mūsu laimes meklējumus materiālajā pasaulē. Taču, ja cilvēks tik tiešām tiecas saprast, kas ir laime, tad viņš spēs ar visu tikt skaidrībā un pareizi izmantot Vēdu zināšanas dzīvē.
SECINĀJUMS: Ir nepieciešama cīņa ar zemākajām gunām, ko veic apziņā. No visa spēka jācenšas cīnīties ar savām sliktajām rakstura īpašībām un kaitīgajiem ieradumiem. Taču jāsaprot, ka pretošanās zemāko gunu darbībai ķermenī, prātā un saprātā rada tikai īslaicīgu rezultātu. Tāpēc, strādājot ar sevi un cīnoties ar saviem trūkumiem, jāmeklē arī spēks, kas pats bez liekas spriedzes atbrīvo no nepārvaramās kaislību un gara tumsības gunas enerģijas ietekmes.
Tas cilvēks ir veiksmīgs, kurš meklē patvērumu dievbijības gunā, iegūstot unikālu pieredzi ātri atbrīvoties no visiem satraukumiem, ko rada kaislību un gara tumsības guna. Pētot svētos rakstus un komunicējot ar svētiem cilvēkiem, viņš ar izbrīnu atskārš, ka bez īpašas piepūles dzīve pakāpeniski mainās uz labo pusi. Lai to sasniegtu, pietiek vienkārši saprast, cik jauka ir nesavtīga dzīve Dieva vārdā un garīgais progress. Ar zināšanu palīdzību, kas smeltas no svētajiem rakstiem un no gudro padomiem, šāds cilvēks, bez šaubām, pārvarēs visas grūtības savā ceļā.
Ja cilvēks ir tik saprātīgs un gatavs veltīt dzīvi visaugstāko zināšanu apguvei – kā attīstīt mīlestību pret Dievu –, tad viņš vienkārši pārstāj ievērot jebkādas grūtības un neveiksmes.