Saturs
Pirmā daļa
Labestīga uztura pamatprincipi
Uztura režīms
Individuāla produktu izvēle
Populāru produktu raksturojums
Diēta, badošanās un gavēnis
Otrā daļa
Brokastis
Sautēti augļi jeb augļu sotē
Sautēti augļi ar siltu biezpienu
Banāni karamelēs ar siltu biezpienu
Biezpiens ar augļiem
Biezpiena un augļu biezenis
Biezpiena bumbiņas ar āboliem
Biezpiens ar datelēm
Biezpiena rjaženka ar medu un datelēm
Cepti āboli ar iebiezinātu pienu un skābu krējumu
Cepti āboli ar biezpienu
Cepti pildīti āboli
Cepti āboli ar saulespuķu sēklām un rozīnēm
Cepti āboli ar saldiem burkāniem
Griķu biezputra ar riekstiem
Griķu biezputra ar rozīnēm
Kokosa vai sezama bumbiņas
Sviesta pomāde
Rīta pudiņš
Rjaženkas vai kefīra kokteilis ar banānu
Pusdienas
Salāti
Salāti ar avokado
Biešu salāti
Biešu un burkānu salāti
Svaigu biešu un burkānu salāti ar ingveru
Salāti ar brinzu
Burkānu salāti
Salāti “Burkāni korejiešu gaumē”
Burkānu salāti ar sausiņiem un sieru
Diedzētu graudu salāti
Grieķu salāti
Itāļu salāti ar makaroniem
Kabaču un kāpostu salāti
Kāpostu salāti
Kāpostu un burkānu salāti
Galviņkāpostu salāti
Jūras kāpostu salāti
Pekinas kāpostu salāti
Skābētu kāpostu un biešu salāti
Salāti “Kapreze”
Salāti ar krabju nūjiņām
Ķirbju salāti
Svaigu ķirbju un kabaču salāti
Kukurūzas, biešu un burkānu salāti
Salāti ar “veģetārām olām”
Tradicionālie olivjē salāti jeb rasols
Mocarellas un rukolas salāti
Salāti “Veģetārie olivjē”
Rutku salāti
Veģetāri salāti “Siļķe kažokā” un mājas majonēze
Veģetāri salāti “Siļķe kažokā”
Veģetāri salāti “Siļķe kažokā” ar jūras kāpostiem
Salāti “Slota”
Salāti “Vinegrets”
Ziedkāpostu un brokoļu salāti
Biešu pastēte
Burkānu un riekstu pastēte
Ātri iegūstami mazsālīti gurķi
Mērce dārzeņiem un makaroniem
Mērce “Gukamolē”
Tomātu mērce ar ingveru likšanai pie spageti
Kviešu diedzēšana mājās
Dzērieni
Dzēriens no apelsīnu miziņām
Dzēriens ar aprikozēm
Dzēriens ar žāvētām aprikozēm
Dzēriens “Asorti”
Dzēriens ar žāvētiem augļiem
Dzēriens ar āboliem
Dzēriens ar āboliem, apelsīnu un kanēli
Dzēriens no cukurniedru cukura un citrona
Dzēriens ar dzērvenēm
Estragona dzēriens
Dzēriens ar ērkšķogām
Dzēriens ar ingveru
Dzēriens ar ķiršiem
Dzēriens ar saldajiem ķiršiem
Dzēriens ar mellenēm
Dzēriens ar mežrozīšu augļiem
Dzēriens ar žāvētiem mežrožu augļiem
Dzēriens ar ogām
Dzēriens ar persikiem
Dzēriens ar plūmēm
Dzēriens ar žāvētām plūmēm
Dzēriens ar žāvētām plūmēm un aprikozēm
Dzēriens ar rozīnēm
Dzēriens ar vīnogām
Dzērieni ar garšvielām
Karkadē ar apelsīnu
Ananāsu ķīselis
Banānu ķīselis
Bumbieru ķīselis
Cidoniju ķīselis
Citronu ķīselis
Dateļu ķīselis
Dzērveņu ķīselis
Persiku ķīselis
Ķīselis no žāvētiem augļiem
Dzērveņu morss
Dārzeņi
Baklažānu ragū ar dārzeņiem
Brokoļi ar mungdālu
Sautētas bietes
Dārzeņu ragū ar bieti
Cepeškrāsnī sautēti dārzeņi
Cepti kabači
Kāpostu sacepums
Sautēti kāposti ar bieti
Ar mizu cepti kartupeļi
Kartupeļi ar kabačiem un olīvām
Kartupeļu kroketes ar ziedkāpostiem
Kartupeļi laucinieku gaumē
Kartupeļu pankūkas bez olām
Cepti kartupeļi ar sezama sēklām
Cepti kartupeļi ar zaļumiem
Ķirbju un burkānu biezputra
Cepti ķirbji
Cepti ķirbji ar garšvielām
Ķirbju pankūkas
Ragū ar baklažāniem
Dārzeņu ragū
Burkānu ragū
Dārzeņu ragū
Galviņkāpostu ragū
Kabaču ragū
Kartupeļu ragū
Kartupeļu un ziedkāpostu ragū
Spinātu ragū
Ragū ar siera mērci
Uzkoda no siera un ķirbja
Ziedkāpostu ragū ar pākšu pupiņām
Cepti ziedkāposti ar sieru
Putras
Auzu pārslu biezputra
Biezputra “Draudzība”
Griķu biezputra
Vienkārša griķu putra
Griķu putra ar ķirbi un dārzeņiem
Griķu biezputra ar mandelēm
Griķu biezputra ar pienu
Putra klostera gaumē
Kukurūzas biezputra
Kukurūzas biezputra ar valriekstiem
Cepta kukurūzas biezputra
Kviešu biezputra
Kviešu biezputra ar dārzeņiem
Kviešu desa
Diētiskā mannas biezputra
Mannas biezputra bez kunkuļiem
Miežu putra
Plovs ar aunazirņiem
Vienkārša prosas putra
Prosas biezputra
Prosas biezputra ar biezpienu
Prosas biezputra ar ķirbi
Prosas biezputra ar pienu
Rīsu biezputra
Rīsu un auzu pārslu biezputra
Rīsu biezputra ar pienu
Rīsu biezputra ar prosu
Slāņaina biezputra
Ziemeļu biezputra
Zupas
Veģetāra aukstā zupa “Okroška”
Veģetāra aukstā zupa “Okroška”
Veģetārs borščs
Veģetārs borščs ar pupiņām
Zupa “Dāls no mungpupām”
Zupa “Dāla tarkari” jeb vienkārša mungdāla zupa
Dārzeņu zupa
Veģetāra frikadeļu zupa
Veģetāra zupa “Harčo”
Ķirbju biezeņzupa
Ķirbju biezeņzupa
Lēcu zupa
Pekinas kāpostu zupa
Piena zupa ar dārzeņiem
Rasoļņiks ar grūbām un skābētiem gurķiem
Veģetārs rasoļņiks
Zupa ar siera klimpām
Skābeņu zupa
Vācu zupa ar burkāniem
Vasaras zupa
Zirņu krēmzupa
Veģetāra zivju zupa
Veģetāras alternatīvas
Burgers ar aunazirņiem
Desa no pupiņām
Desa no lēcām
Doktordesa no zirņiem
Doktordesa no aunazirņiem
Gaļas aizstājējs no kviešu miltiem “Seitans”
Šašliks no seitana
Baklažānu kotletes
“Gaļas” kotletes
Griķu kotletes ar sieru
Kartupeļu kotletes ar zirņiem un zaļumiem
Kukurūzas kotletes
Prosas kotletes
Zirņu kotletes
Zivju kotletes
Majonēze no piena
Majonēze no skāba krējuma
Omlete ar kabačiem
Pica
Pelmeņi ar aunazirņiem
Avokado rulete
Rulete
Sendviči
Veģetāra cepta zivs
Veģetāra cepta zivs no aunazirņiem
Augļu saldējums
Banānu saldējums
Saldējums ar iebiezinātu pienu
Saldējums ar mellenēm
Maize
Maize bez rauga no kefīra
Parasta maize no kefīra
Maize bez rauga ar ieraugu
Kraukšķīga auzu maize
Indiešu maize čapatī
Indiešu plāceņi purī
Bulciņas
Pankūkas
Vakariņas
Ātrā dārzeņu zupa
Burkānu biezeņzupa
Kabaču krēmzupa
Pikanta, sildoša ķirbju biezzupa
Spinātu biezeņzupa ar kausētu mājas sieru
Ziedkāpostu biezeņzupa
Biešu salāti ar biezpienu
Salāti ar bietēm un žāvētām plūmēm
Zaļie salāti
Brokoļi krējuma mērcē
Brokoļu suflē
Cepti brokoļi
Sautēti brokoļi
Griķi ar kabačiem
Griķi ar ziedkāpostiem
Garšīga griķu biezputra ar burkāniem
Griķi ar kabačiem un panīru
Cepeškrāsnī cepti kabači
Cepts ķirbis
Cepts ķirbis ar sieru
Spināti ar saldu krējumu
Ziedkāposti ar diļļu mērci
Ziedkāposti krējuma mērcē
Kaviārs no bietēm
Ābolu biezenis
Ābolu un bumbieru salāti
Cepti āboli ar valriekstiem un medu
Ābolu un riekstu deserts
Ogu kokteilis ar banānu
Riekstu siers
Riekstu halva bez cukura
Riekstu groziņi ar hurmu
Konfektes no žāvētām plūmēm un riekstiem
Konfektes “Medus meteorīts”
Pīrādziņi ar hurmu
Pielikums
Vislabākais produktu lietošanas laiks, sakārtots pēc rīta stundas
Vislabākais produktu lietošanas laiks, sakārtots pēc vakara stundas
Grāmatas fragmenti
Pirmā daļa
Uzturam cilvēka dzīvē ir liela nozīme. Ēdiens, ko ēdam, ietekmē ne tikai fizisko ķermeni, bet visu apziņu kā vienu veselumu. Tas tāpēc, ka ēdiens iedarbojas trijos līmeņos:
1. Fiziskajā – pirmelementi baro rupjā ķermeņa orgānus.
2. Psihiskajā – kopā ar ēdienu cilvēks uzņem sajūtas – garšu un smaržu. Šajā līmenī mijiedarbojas cilvēka un produktu smalkie ķermeņi, un pēdējie papildina cilvēka raksturu ar savām īpašībām.
3. Kauzālajā – ēdienam ir triju materiālās dabas gunu īpašības, un ar uzturu cilvēks apzināti vai neapzināti pastiprina materiālo gunu ietekmi uz sevi.
Tas, ko ēd, nosaka to, kā dzīvo. Vēdu skatījumā tas ir pamatots apgalvojums. Vēl var piebilst, ka ir svarīgi, kad, kur un ar ko kopā ēdam. Ja zina, ko cilvēks ēd, var gūt diezgan precīzu priekšstatu par viņa raksturu, prioritātēm, izturēšanos, akūtām un potenciālām slimībām.
Ja cilvēks ēd tā, kā ieteikts Vēdās – īstā laikā, daudzumā un kvalitātē, ja ēdienu vienmēr svēta, tad ar pārliecību var teikt, ka viņš ir labestības gunā. Tāds cilvēks parasti ir draudzīgs, nesavtīgs, pieticīgs, pacietīgs, taisnīgs, iekšēji tīrs, vienmēr vēlas visiem palīdzēt, nevienam nedara pāri un stingri ievēro ētikas principus. Viņš tiecas praktizēt garīgumu un izzināt sevi (problēmu iemeslus meklē sevī nevis ārpusē).
Ja cilvēks visvairāk ēd vakarā, tad ir ļoti pieķēries ārējām lietām, darba rezultātiem un meklē problēmas apkārtējos, un tas norāda uz spēcīgu kaislību gunas ietekmi.
Kad runā par ēdienu, tad parasti vērtē to kā garšīgu vai negaršīgu, t.i., uzturs ir tieši saistīts ar cilvēka izpratni par patīkamo. Sanskritā šādu izpratni apzīmē ar vārdu “rasa”. Tā ir smalkā ķermeņa piesātinājums, iedarbība uz jutekļiem un prānu. Cilvēki dzīvo prātā, ar emocijām iztērē prāta un jutekļu spēku, tāpēc vēlas paēst. Tātad vēlēšanās ēst rodas prātā, nevis rupjajā ķermenī – pēdējam vienai diennaktij pietiek ar to, ko var ielikt divās plaukstās.
Tieši prātam ir nepieciešams garšīgi pagatavots un estētiski noformēts ēdiens. Atkarībā no tā, kādas rakstura īpašības cilvēks tērē, var noteikt, kāds ēdiens viņam patīk. Pēc vēlēšanās baudīt noteiktas garšas var noteikt cilvēka problēmas. Palūkosimies tuvāk uz šo aspektu.
Esmu pētījis saistību starp to, ko un kad cilvēki ēd, un izpratni par patīkamo, un esmu nonācis pie šādiem secinājumiem:
1. Saldu vislabāk ēst no sešiem līdz deviņiem no rīta. Kāre pēc salda šajā laikā liecina par optimismu un tieksmi attīstīties. Šajā laikā enerģija ceļas augšup. Kāre pēc salda pusdienās nozīmē, ka cilvēks ir pieradis dzīvot uz citu rēķina. Saldumi pusdienās mazina optimismu, vājina organisma aizsargspējas, veicina hroniskas slimības, jo salda garša pusdienlaikā ļoti pastiprina anapa-vāju. Ja cilvēkam patīk ēst saldu vakarā, tad viņš ir vīlies dzīvē un nespēj būt optimistisks. Saldumi vakariņās veicina hormonālo funkciju traucējumus (īpaši sievietēm), vielmaiņas traucējumus, rodas liekais svars, depresija, jo no saldas garšas vakarā destruktīva enerģija laižas lejup. Nākamajā rītā cilvēks nespēj laikus piecelties, nespēj savākties, ir slābans.
2. Graudaugu produktiem un dažiem dārzeņiem ir sūra, savelkoša garša. Ēdiens ar tādu garšu pusdienās palīdz organismā krāt prānu, palielina spēju strādāt un neļauj piekust. Vēlēšanās ēst miltu (graudu) ēdienus no rīta liecina par lielu psihisku spriedzi, tā parasti rodas no alkatības, tieksmes pēc naudas, mantrausības. Alkatīgam cilvēkam garšo arī taukains ēdiens. Graudaugu ēdieni no rīta veicina ķermeņa nolietošanos, slābanumu, nespēku, samazina imunitāti. Tāds ēdiens vakarā rada pārpūli prānas trūkuma pēc, nespēju atpūsties, līdz ar to cilvēks sāk smēķēt. Līdzīgi ir, ja pārāk agri vai pārāk vēlu ēd ēdienu ar sūru garšu.
3. Skābs ēdiens pusdienās spēj noņemt psihisku spriedzi, pastiprina gremošanas uguni un veicina barības uzsūkšanos. No rīta skāba garša paaugstina psihisku jutību: cilvēks kļūst nervozs un emocionāls. Skābs no agra rīta veicina alerģiju un iekaisumu veidošanos. Skāba ēdiena ēšana vakarā liecina par tieksmi apvainoties; tas padara prānu smagāku, bendē organismu, no tā rodas sliktas domas un neuzticēšanās.
4. Ass ēdiens pusdienās veicina aktivitāti, ugunīgumu, spēju gūt panākumus, tieksmi dziļi izprast dzīvi un tās likumus. Aizraušanās ar asiem ēdieniem no rīta liecina par dzēlīgu prātu un tieksmi asi uztvert apkārtējo trūkumus. Bieži vien tādi rakstura trūkumi kopā ar asiem ēdieniem rada gremošanas sistēmas slimības (pankreocītu, holecistītu, kuņģa čūlu u.c.). Asa garša vakarā liek vilcināties, traucē koncentrēties, palielina aizkaitinājumu un psihisku sasprindzinājumu.
5. Sāļu ēdienu vislabāk ēst pusdienās, jo tad tas tonizē prānu un palīdz strādāt ilgi un bez noguruma. Ja daudz sāļa ēd no rīta, organisms tiek pārslogots, rodas hipertonija un nervu sistēmas slimības. Ja cilvēks strādā, lai ātri iegūtu rezultātus, tad rodas kaitīgs ieradums vakarā ēst kaut ko sāļu. Sāļa garša spēcīgi tonizē, tāpēc vakarā palielinās psihiska spriedze un tiek traucēts miegs – tas kļūst saraustīts un tramīgs. Līdz ar to zūd organisma aizsargspējas un nervi kļūst vāji.
6. Rūgta garša pusdienās palielina psihiskas spējas pārvarēt grūtības. Ja ēd rūgtu no rīta, tad baidās no grūtībām, viegli krīt depresijā un viegli saslimst ar slimībām, kas saistītas ar pārstrādāšanos. Skumju mākts cilvēks tiecas ēst rūgtu vakarā.
Veselīgā ēdienā jābūt visām sešām garšām. Tomēr ir vairāki iemesli, kāpēc vienai vai vairākām garšām jābūt pārsvarā. Viens iemesls ir klimats.
– Vieta ar mitru un karstu klimatu (piemēram, Soči) rada tieksmi pēc saldas garšas. Parasti tādās vietās cilvēkiem patīk “salds dzīvesveids”.
– Vieta ar sausu un karstu klimatu rada tieksmi pēc asas garšas, tāpēc Indijā, Mongolijā, Meksikā daudz ēd asus ēdienus.
– Vieta ar mēreni mitru klimatu rada tieksmi pēc skābas un sāļas garšas, tāpēc Krievijā sāla un skābē dārzeņus.
– Vieta ar mēreni sausu klimatu rada tieksmi pēc sūras un rūgtas garšas. Piemēram, Tibetā (Himalajos) ir populārs ēdiens “tsampa” – apceptu miežu milti ar melno vai zaļo tēju.
Garšas un ēdienu klāsts jāmaina atbilstoši gadalaikiem.
– Vasarā jāizvairās no sāļas, skābas un savelkošas garšas. Jāēd saldi, rūgti un mazliet asi ēdieni, kuros ir daudz svaigu dārzeņu un augļu. Ēdieniem jābūt aukstiem un šķidriem.
– Rudenī jāēd saldi, rūgti un sūri ēdieni, tiem jābūt taukainiem, sausiem un viegli sagremojamiem.
– Pavasarī jāēd skābi, sāļi un asi ēdieni, tajos nedrīkst būt daudz tauku.
– Aukstā un lietainā gadalaikā vairāk jāēd sāļi, skābi un saldi ēdieni, tiem jābūt karstiem un taukainiem.
– Ziemā vairāk jāēd asi, skābi ēdieni, jo tie nomierina vata-došu, kas ziemā ir ļoti aktīva. Ziemā ēdieniem jābūt bagātiem ar kalorijām, sildošiem un taukainiem.
Garšīgs ēdiens dod spēku un veselību. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks ēd to, kas garšo, tad viņš ir spēcīgs. Tomēr spēks ne vienmēr uzlabo veselību. Fiziskais un psihiskais spēks, ko cilvēks saņem no uztura, ir atkarīgs no tā, kāda materiālās dabas guna dominē ēdienā.
1. Uzturs labestībā jeb skaidrībā paildzina mūžu, attīra prātu un saprātu, dod pozitīvu psihisko spēku, palielina laimi un nomierina. Labestīgs uzturs attīsta spēju cīnīties ar viltus ego.
2. Uzturs kaislībās dod spēku gūt panākumus. Kad psihi piepilda kaislību guna, samazinās brīvais laiks, laime, mūža ilgums, izjūk attiecības ar radiniekiem.
3. Uzturs neziņā dod spēku kaitēt apkārtējiem. Cilvēks iznīcina veselību un attiecības, kļūst pesimistisks, viņam parādās kaitīgi ieradumi. Gaļa un zivis ir pārtika neziņā. Atliek tikai nedaudz to ieēst, un no cilvēka izplūst enerģija, kas kaitē apkārtējiem. Gaļa cilvēka raksturā palielina rupju prānisko spēku, vairo egoismu un lepnību. Tādam cilvēkam ir grūti labot savu raksturu. Dzīvnieku pasaulē gaļu ēd plēsēji. Ja cilvēks ēd gaļu, tad kļūst agresīvs. Pārtika neziņas gunā ir arī olas, ķiploki, sīpoli, mārrutki, sēnes (arī raugs), melnā un zaļā tēja, kafija, cigoriņi, apiņi, alkohols un zināmā mērā arī sarkanie pipari.
Apaugļotas olas ir vardarbīgi iegūts produkts. Neapaugļotas olas nav labākas. Olas aug orgānos, kas saistīti ar zemiem psihes centriem, tāpēc tajās ir enerģija no tiem, un tāda enerģija aptraipa apziņu. Ķiploki padara cilvēku dusmīgu, nepielūdzamu un lepnu. Sīpoli novirza psihisko enerģiju uz apakšējiem centriem un veicina miesaskāri. Mārrutki padara raksturu nevaldāmu. Visos šajos pārtikas produktos neziņas guna ir pārsvarā. Sēnes un raugs ir parazīti, to lietošana uzturā palielina melīgumu, atjautību, tieksmi krāpt un vēlēšanos dzīvot uz citu rēķina. Sēnes rada imūnsistēmas traucējumus, līdz ar to rodas parazītu infekcijas un onkoloģiskas slimības. Tēja un kafija nomāc psihes pamatfunkcijas un ievērojami samazina spēju objektīvi uztvert notiekošo. Ja cilvēks dzer dzērienus, kuru sastāvā ir tēja un kafija, viņam ir grūti strādāt ar sevi un pilnvērtīgi veikt garīgu praksi.
Alkohols ir vāja inde. Indes un vājas indes uzsūcas asinīs tāpat, bez gremošanas sistēmas palīdzības. Mūsdienu medicīnā tiek uzskatīts, ka alkoholiskie dzērieni spēcīgi traumē centrālo nervu sistēmu un izkropļo psihes funkcijas. Saskaņā ar ājurvēdu alkohols grauj saprātu, līdz ar to zūd atbildības sajūta, rodas kaitīgi ieradumi un tiek kropļots pašvērtējums.
Produktiem neziņas gunā parasti ir nepatīkama smaka, un, testējot pēc smakas, tie nevienam neder. Ir taisnība, ka produkti neziņā var būt garšīgi, piemēram, zivis un gaļa. Nav ne labi, ne slikti tos ēst, vienīgi tā darīt nav pareizi, jo tiek nodarīts pāri dzīvām būtnēm un pēc tam arī pašam. Mums ir jāmīl viss dzīvais arī tad, kad apmierinām savas vajadzības – tā ir Vēdu filozofijas būtība.
Labestīga uztura pamatprincipi
Labestības gunā ir piena produkti, augļi, dārzeņi un graudi. Pēc mana ājurvēdas centra pētījumiem par labestīgiem var saukt ābolus, avenes, banānus, bietes, dateles, griķus, gurķus, hurmu, kabačus, kanēli, kardamonu, kviešus, ķirbjus, medu, patisonus, pienu, piena produktus, rīsus, safrānu, vīnogas, zvaigžņu anīsu u.c.
Jāatzīmē, ka produkti kaislībās un neziņā arī var būt veģetāri. Visiem augiem nav labs raksturs. Piemēram, sīpoli veicina seksuālu izlaidību, ķiploki palielina egoismu, mārrutki pastiprina nekaunību, sēnes liek vairāk melot. Šādi produkti bojā veselību un slikti iespaido cilvēka raksturu. Tējā un kafijā ir psihostimulatori, šie dzērieni piesārņo apziņu. Vēdiskajā kultūrā šie augi netika lietoti pārtikā.
Ēdienam jābūt sulīgam, augļiem un dārzeņiem jābūt elastīgiem (izņēmums ir ēdieni gremošanas ierosināšanai, piemēram, piedevas un čatnī ). Ja produkti ir saglabājušies elastīgi, stingri, tad tajos ir pietiekami prānas. Labs gatavošanas paņēmiens ir apcept dārzeņus. Dārzeņus liek katlā ar dubultu dibenu, 3-4 stundas cep uz lēnas uguns, sagriež, samaisa ar garšvielām un eļļu. Tādā ēdienā saglabājas prāna, tas dod daudz spēka. Dārzeņus var sautēt uz lēnas uguns vai vārīt, vai tvaicēt.
Apcepšana zināmā mērā palielina kaislību gunu, taču reizēm tas ir vajadzīgs. Cepts ēdiens var būt labs veselībai, tomēr ar pārliecību varu teikt, ka to nedrīkst ēst pārāk daudz, vismaz mērenajā klimata joslā ne. Parasti cep pietiekamā tauku daudzumā, tā produkti labi piesūcas ar taukvielām, un tas uzlabo gremošanu. Cepšanas mērķis ir stimulēt gremošanas uguni. Ir vēlams cepšanas laikā pievienot labestības gunas produktus. Vēdiskajā kultūrā ir pieņemts likt klāt piena produktus, jo tie vienmēr palielina ēdiena labestības īpašības.
Ēdienā jābūt iespējami daudz produktiem skaidrības gunā, taču vienmēr jāņem vērā to saderība. Reizēm divi labi produkti kopā veido kaut ko sliktu. Piemēram, ja biezpienu cep sviestā, tad biezpiens sāk garšot pēc zivs. Ir dažādi ēdienu gatavošanas paņēmieni, taču vienmēr ir likumi. Piemēram, dārzeņi labāk apcepas, ja tos cep atsevišķi – tas uzlabo gremošanu. Cepšanas laikā nav labi jaukt dažādas eļļas. Vislabākās taukvielas cepšanai ir kukurūzas, sojas un vīnogu sēkliņu eļļa.
Ājurvēdā ir minēts likums: uz uguns gatavotam ēdienam jābūt pietiekami taukainam. Sauss ēdiens kairina barības vadu, kuņģi un zarnas un slikti iespaido cilvēka raksturu. Ja cepšanas laikā nav bijis pietiekami taukvielu, cilvēks kļūst saspringts, viegli aizkaitināms, viegli izvedams no līdzsvara un ātrāk nogurst. Tāds ēdiens palielina iespēju rasties iekaisumiem.
Taukus (vislabāk ghī vai sviestu) var pievienot gatavošanas laikā vai arī pielikt jau gatavam ēdienam. Visvairāk taukvielu jāēd pusdienās. No rīta ēdienam jābūt saldam un tikai mazliet taukainam, vakarā – ūdeņainam (sautēti dārzeņi). Ziemā vairāk jāēd sviests, vasarā – augu eļļas. Putrai jābūt drupanai – no lipīga ēdiena apziņa kļūst lēnāka. Putras taisa ne tikai eļļā, bet arī ūdenī un pienā.
Uzturā jālieto plašs garšvielu klāsts. Ir jāzina to iedarbība un saderība ar produktiem. Garšvielas labāk necept uz uguns, jo tās zaudē ārstnieciskās īpašības.
Viss, kas gatavots uz uguns, jāēd karsts vai silts. Vēdās ir teikts, ka ēdiens jāgatavo tieši pirms ēšanas.
Ājurvēdā ir likumi par produktu izmantošanu. Piemēram, ghī (kausētu sviestu) nekādā gadījumā nedrīkst ēst aukstu, tikai no rīta un tukšā dūšā kā zāles. Ir labi, ja piena produkti ir vairāk par trešdaļu no visiem produktiem (ja veselība ļauj). Piena produktus var ēst gan kā atsevišķus ēdienus, gan pievienot dažādiem ēdieniem. Ar tiem ēdieni kļūst labāki, garšīgāki, tie attīra apziņu un padara raksturu maigāku. Saskaņā ar ājurvēdu ēdienam skaidrības gunā jābūt garšīgam, saldenam, siltam, fiziski un psihiski tīram, tas nedrīkst būt ekstravagants maisījums.
Īpaša uzmanība jāpievērš ēdienu saderībai. Nesader:
1. Medus un ghī. Medu nedrīkst ēst arī ar sviestu (piemēram, smērēt uz maizes).
2. Piens un sāls. Pienu nedrīkst ēst arī ar skābiem augļiem un dārzeņiem (piemēram, ar apelsīniem un tomātiem).
3. Piens un ūdenī vārīta putra (piemēram, auzu vai grūbu). Labāk putru vārīt pienā. Lai arī piens ir Mēness produkts un to vajag dzert vakarā, putras tajā drīkst vārīt, jo pēc termiskas apstrādes tajā palielinās Saules enerģija.
4. Svaigi augļi un svaigi dārzeņi. To sagremošanai nepieciešama žults ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu.
5. Arbūzs un melone nesader ne ar ko.
6. Vārīti dārzeņi un svaigi dārzeņi. Tos nedrīkst apvienot vienā ēdienā, taču vienā ēdienreizē var. Piemēram, olivjē salātiem nedrīkst likt klāt svaigus gurķus. Drīkst vienā ēdienreizē pasniegt svaigu dārzeņu salātus un sautētus dārzeņus, ja tos neēd kopā.
Vairākas lietas, kas kaitē veselībai:
1. Sauss un ass ēdiens sausā klimatā. Mitrā klimatā – ēdiens, kas paaugstina kapha-došu.
2. Auksts ēdiens ziemā un karsts vasarā.
3. Smags un taukains ēdiens, kad nav apetītes vai tūlīt pēc ēdienreizes.
4. Auksts un karsts ēdiens reizē (piemēram, kafija ar saldējumu).
5. Produktu lietošana, kas paaugstina vata-došu, ja ir vata-došas slimības; produktu lietošana, kas paaugstina pita-došu, ja ir pita-došas slimības; produktu lietošana, kas paaugstina kapha-došu, ja ir kapha-došas slimības;
6. Auksta ūdens dzeršana pēc tam, kad ir ēsts ghī.
7. Pārcepts vai neizcepts ēdiens.
8. Vecs, negaršīgs, nepatīkams ēdiens, jo tas pārpūlē psihi.
Vēdiskajā kultūrā ir daudzi likumi, kā gatavot ēdienu. Sāk ar to, ka atlasa svaigus, kvalitatīvus produktus. Dārzeņiem un augļiem jābūt gataviem un sulīgiem, bez puvuma un mehāniskiem bojājumiem, tos nedrīkst būt ēduši kukaiņi un grauzēji, tiem jāatbilst sezonai (piemēram, ziemā nevajag ēst avenes, kas audzētas hidroponikā un ķimikālijās). Ziemā var izmantot žāvētus dārzeņus un augļus, jo tie labi saglabā prānu. Saldēti dārzeņi un augļi nesaglabā prānu. Ievārījumi ir labs konservēšanas veids. Konservēšana ar etiķi un raudzēšanu (skābēti gurķi un kāposti) ir pārtika neziņā. Skābētus dārzeņus var retu reizi ēst ziemā. Ar tiem nedrīkst aizrauties, jo tie palielina aizvainojamību un vājina raksturu.
Ēdiena gatavošanas vietai un traukiem jābūt tīriem. Pirms gatavošanas jāizmazgā grīda, jānotīra galdi un virtuves inventārs. Tīrāmajam ūdenim pievieno govs mēslus – tas pasargā no gariem, kas bojā cilvēka raksturu. Virtuvē nedrīkst būt nekādām smakām, jo tās piesārņo ēdienu. Ir jādedzina smaržkociņi.
Cilvēkam, kas gatavo ēst, no rīta ir jānomazgājas, jāuzvelk tīrs apģērbs, jāapsien lakatiņš (lai ēdienā nekrīt mati – tie nodod sliktu informāciju, negatīvu noskaņu). Pēc pieskaršanās netīrumiem jāmazgā rokas. Pirms gatavošanas un gatavošanas laikā nedrīkst skatīties uz līķiem un beigtiem dzīvniekiem. Ja ir gadījies paskatīties, tūlīt jāveic pilna apmazgāšanās. Nedrīkst gatavot slims cilvēks! Psiholoģiskam klimatam virtuvē ir īpaša nozīme. Nedrīkst gatavot sliktā noskaņā un ar negatīvām domām, jo tas viss atsaucas uz ēdienu, tas ir negaršīgs, kā arī bojājas attiecības ar tuviniekiem. Ēdiens, it īpaši labības miltu izstrādājumi, uzņem gatavotāja noskaņojumu un kaitīgos ieradumus, tāpēc vislabāk ir, ja gatavo labestīgs cilvēks. Gatavošanas laikā nedrīkst pļāpāt, tenkot vai kādu aprunāt. Vislabāk gatavošanas laikā domāt par Dievu, gatavot Dievam un piedāvāt Viņam. Piedāvātu ēdienu sauc par prasādu, tam ir īpaša garīga enerģija un tas labi attīra apziņu. Var vēlēt visiem laimi un svētīt maltīti pirms ēšanas. Gatavošanas laikā var skanēt garīga mūzika, tā pareizi noskaņo apziņu.
Ir jāēd tīrā vietā, garastāvoklim jābūt labam. Ja ēdiens nav piedāvāts Dievam, to var svētīt ar lūgšanām. Jāēd mierīgi, nesteidzoties. Kumosi kārtīgi jāsakošļā. Vislabāk ir ēst pašu gatavotu ēdienu un darīt to mājās, pierastā gaisotnē. Nedrīkst ēst pie viena galda vai vienā telpā ar cilvēkiem, kas nepatīk, vai kurus uzskata par ienaidniekiem, jo tas ne tikai sabojā apetīti, bet arī veselību. Ienaidniekiem un nepatīkamajiem jāvēl laime, domās jāpaklanās vai jāpiedāvā uguns, tikai pēc tam, kad attiecības uzlabojušās, var ēst kopā ar viņiem.
Jāēd tikai ar labo roku, jo labā roka ir došanai, kreisā – ņemšanai. Ja ēd ar kreiso roku, tad cilvēka apziņā nonāk viss negatīvais, kas ir apkārtējā psihiskajā atmosfērā (sliktas domas un noskaņojums). Labā roka apziņā neko neienes, tāpēc apziņa neaptraipās. Ir ļoti slikti, ja virtuvē atrodas mājdzīvnieki. Saskaņā ar Vēdām, ja dzīvnieks skatās uz ēdienu, tad jau to “ēd”, līdz ar to ēdiens piesūcas ar dzīvnieka apziņu. Tāds ēdiens jāatdod mājdzīvniekam. Pieradinātus dzīvniekus vislabāk barot pagalmā vai koridorā (ja nav pagalma) un tikai tad, kad cilvēki ir paēduši.
Dažas receptes
Biezpiens ar datelēm
Sastāvdaļas:
• biezpiens;
• dateles;
• sviests.
Biezpienu pārlej ar izkausētu sviestu. Ēd ar datelēm.
Griķu biezputra ar rozīnēm
Sastāvdaļas:
• zaļie griķi;
• valrieksts;
• sviests;
• rozīnes;
• žāvēti augļi.
Žāvētus augļus vāra 10 minūtes, izņem no ūdens. Iegūtajā novārījumā liek griķus, rozīnes un vāra, līdz griķi gatavi. Pasniedz ar sviestu un sasmalcinātu valriekstu.
Kokosa vai sezama bumbiņas
Sastāvdaļas:
• 400 g skāba krējuma (20%);
• 380 g iebiezināta piena (viena kārba);
• 2 ēdamkarotes sviesta.
Izkausē sviestu, pieliek skābu krējumu un iebiezinātu pienu. Vāra uz lēnas uguns 40 minūtes. Masai jāsabiezē. Kad masa atdzisusi, liek ledusskapī un atstāj visu nakti. No masas izveido bumbiņas, apvārta kokosa skaidiņās vai apceptās sezama sēklās.
Galviņkāpostu salāti
Sastāvdaļas 4 porcijām:
• 400 g galviņkāpostu;
• 2 tomāti;
• 2 gurķi;
• 1 Bulgāru pipars;
• dilles, pētersīļi, salātu lapas;
• sāls;
• 3 ēdamkarotes veģetāras majonēzes vai skāba krējuma.
Kāposta lapām jābūt maigām, gaiši zaļām, kruzuļotām, nedrīkst būt resnas, cietas dzīslas. Dārzeņus un zaļumus labi nomazgā. Kāpostam atdala cietās virslapas. Sašķērē to šaurās, garās strēmelēs. Tomātus, Bulgāru piparu un gurķus sagriež salmiņos. Zaļumus sīki sagriež. Salātu lapas sagriež strēmelēs. Dārzeņiem un zaļumiem pievieno sāli, veģetāru majonēzi un samaisa. Lai būtu glītāk, salātus pie ēdiena liek uz virziņkāposta lapas.
Salāti “Vinegrets”
Sastāvdaļas 4 porcijām:
• 5-6 kartupeļi;
• 2 skābēti gurķi;
• 1 neliela biete;
• 3 burkāni;
• pusglāze pupiņu;
• 1 glāze skābētu kāpostu;
• 3-4 ēdamkarotes augu eļļas;
• sāls, pipari, zaļumi, citronu sula pēc garšas.
Kartupeļus un burkānus nomazgā, izvāra, atdzesē. Bieti labi nomazgā un izcep cepeškrāsnī vai izvāra. Dārzeņus notīra un sagriež plānās šķēlītēs. Skābētus gurķus pārgriež gareniski 4 daļās un sagriež plānās šķēlītēs. Skābētus kāpostus pārcilā, izņem piparus un lauru lapas, izspiež šķidrumu. Visu saliek traukā, pieliek vārītas pupiņas, pielej augu eļļu, pievieno sāli, piparus, labi samaisa, liek traukā ar kaudzi, rotā ar dillēm un pētersīļiem.
Estragona dzēriens
Sastāvdaļas 5 porcijām:
• pussaišķītis estragona;
• 1 l ūdens;
• 1 citrons;
• 2 ēdamkarotes medus;
• svaigas ogas pēc garšas.
No citrona izspiež sulu vai nomizo un izņem kauliņus. Estragona lapas bez kātiņiem un pārējās sastāvdaļas labi samaļ ar blenderi. Dzērienam jābūt viendabīgam, bez zaļumu un citronu gabaliņiem.
Sautēti kāposti ar bieti
Sastāvdaļas:
• 1 kg galviņkāpostu;
• 1 vidēji liela biete;
• 3 burkāni;
• sāls pēc garšas;
• 1 ēdamkarote cukura;
• 2 ēdamkarotes citronu sulas;
• 4-5 ēdamkarotes augu eļļas;
• svaigi pētersīļi;
• 1 tējkarote asafētidas;
• 1 tējkarote garšvielu maisījuma “Garam masala”.
Sakarsē sautējamo pannu, ielej augu eļļu. Burkānus un bieti notīra, sarīvē ar rupju rīvi un sautē 10 minūtes. Kāpostu smalki sašķērē un liek pannā. Periodiski maisot sautē, līdz dārzeņi gatavi. Pievieno garšvielas un sāli. Krūzītē izspiež 2 ēdamkarotes citronu sulas, pieliek cukuru, samaisa, līdz cukurs izkusis. Citrona sulu pievieno dārzeņiem un samaisa, lai bietes būtu košākas. Kad dārzeņi mīksti, noņem no uguns un pārkaisa ar zaļumiem.
Kartupeļu ragū
Sastāvdaļas 4 porcijām:
• 4 glāzes notīrītu un mazos kubiņos sagrieztu kartupeļu;
• 3 ēdamkarotes ghī;
• pustējkarote kumīna sēklu;
• pustējkarote melno sinepju sēklu;
• šķipsniņa asafētidas;
• ceturtdaļa tējkarotes Indijas ķimeņu ;
• ceturtdaļa tējkarotes kurkumas;
• pustējkarote masalas;
• ceturtdaļa tējkarotes sāls.
Sagrieztos kartupeļus divas reizes nomazgā. Sakarsē pannu, ieliek ghī, ieliek kartupeļus, uzmanīgi samaisa ar garšvielām, uzliek vāku un sautē uz vidējas uguns, regulāri apmaisot, lai nepiedeg. Pāris minūtes pirms gatavošanas beigām pievieno sāli un garšvielas pēc vēlēšanās.
Kukurūzas biezputra ar valriekstiem
Sastāvdaļas:
• 4 glāzes kukurūzas putraimu;
• 4 l ūdens;
• 200 g sviesta;
• 4 tējkarotes sāls;
• 1 tējkarote kurkumas;
• 4 ēdamkarotes cukura;
• 1 ēdamkarote sausā vai parastā piena;
• mazliet vanilīna.
• valrieksti
Visas sastāvdaļas (izņemot riekstus un 150 g sviesta) liek karstā ūdenī, pastāvīgi maisot uzvāra, samazina uguni līdz vismazākajai, uzliek vāku, vāra 30-40 minūtes, laiku pa laikam apmaisot. Gatavai biezputrai pievieno sviestu. Dažas minūtes pirms pasniegšanas katlā liek riekstus (ja liek ātrāk, tiek sabojāta biezputras krāsa).
Ķirbju biezeņzupa
Sastāvdaļas 4 porcijām:
• 450 g tīrītu ķirbju;
• 300 g burkānu;
• 450 ml ūdens;
• 100 ml salda krējuma;
• 30 g eļļas;
• mazliet muskatrieksta;
• pustējkarote kurkumas;
• svaigs vai malts ingvers;
• sāls.
Dārzeņus notīra un sagriež kubiņos, pielej ūdeni, pievieno sāli un vāra, līdz gatavi. Maļ ar blenderi, līdz veidojas viendabīga masa. Pēc vēlēšanās pievieno saldu (vai skābu) krējumu, labi samaisa, dažas minūtes vāra uz mazas uguns. Pāris minūtes pirms zupa izvārījusies pievieno garšvielas, labi samaisa.
Doktordesa no zirņiem
Sastāvdaļas:
• 2 glāzes veselu vai šķeltu zirņu;
• 4 glāzes ūdens;
• 100 g eļļas;
• 3-4 ēdamkarotes svaigas biešu sulas;
• sāls pēc garšas;
• malts koriandrs, malti pipari, muskatrieksts, paprika pēc garšas.
Zirņus 12 stundas mērcē siltā ūdenī, kam pievienota soda. Pēc tam vairākas reizes nomazgā, liek katlā, pievieno sāli un šķipsniņu sodas, uzliek vāku un vāra uz vidējas uguns, līdz gatavi. Sodu liek pie zirņiem un pupām, lai samazinātu meteorismu. Kad zirņi gatavi, ūdeni izlej. Tas ir ļoti svarīgi, jo nepieciešama bieza masa. Atstāj mazliet ūdens, apmēram 100 g. Pievieno eļļu, samaisa un vāra 15-20 minūtes. Garšvielas liek pēc ieskatiem un atkarībā no diētas.
Svaigu bieti sarīvē ar smalku rīvi un izspiež sulu, apmēram 3-4 ēdamkarotes. Atdzisušos zirņus ar blenderi samaļ viendabīgā masā. Tai pievieno biešu sulu un samaisa. Ietin pārtikas plēvē, stingri aiztaisa galus. Var arī likt jebkādā traukā un mazliet pieblietēt, lai nebūtu robu. Liek ledusskapī un dzesē vairākas stundas.
Kartupeļu kotletes ar zirņiem un zaļumiem
Sastāvdaļas:
• 2 glāzes spinātu lapu;
• 2-3 lieli kartupeļi (izvārīti un samīcīti biezenī);
• 2 glāzes zaļo zirnīšu;
• sauja koriandra vai pētersīļu lapu;
• augu eļļa;
• pustējkarote smalki sagriezta ingvera;
• sāls;
• 3-4 ēdamkarotes mannas, miltu vai rīvmaizes;
• 1 ēdamkarote kukurūzas vai kartupeļu cietes;
• asafētida, melnie pipari, koriandrs, kumīns.
Pannā sakarsē 1-1.5 ēdamkarotes eļļas, pievieno spinātu lapas un zirnīšus, pielej 1-2 ēdamkarotes ūdens un sautē 2-3 minūtes, līdz ūdens iztvaiko. Atdzesē. Pievieno zaļumus, samaļ ar blenderi. Masai pievieno kartupeļu biezeni, cieti, mannas putraimus, sāli un labi samaisa. Pievieno ingveru un garšvielas. Veido mazas kotletes, cep eļļā, līdz iegūst zeltaini brūnu garoziņu.
Majonēze no skāba krējuma
Sastāvdaļas:
• 100 g skāba krējuma;
• 4 ēdamkarotes olīveļļas;
• pustējkarote sinepju;
• trešdaļa tējkarotes melnās vai parastās sāls;
• 1 ēdamkarote citronu sulas;
• trešdaļa tējkarotes melno piparu;
• trešdaļa tējkarotes kurkumas;
• trešdaļa tējkarotes asafētidas.
Samaisa krējumu un eļļu. Pievieno sāli, garšvielas, citronu sulu. Ar karoti vai blenderi kuļ 1 minūti. Jāiegūst bieza masa, kas ļoti līdzīga parastajai majonēzei.
Augļu saldējums
Sastāvdaļas:
• 120 g jogurta;
• 3 kivi;
• 200 g zemeņu;
• 120 ml ābolu sulas;
• 3 ēdamkarotes cukura;
• 2 piparmētru lapas.
Ābolu sulu ielej katlā, pievieno cukuru, uzsilda, nevāra. Piparmētras smalki sagriež un pievieno jogurtam. Cukura vietā var likt pūdercukuru, tas ātrāk izšķīst aukstā jogurtā. Kivi nomizo, sagriež gabaliņos, samaļ ar blenderi, līdz veidojas biezenis. Zemenes notīra, nomazgā, samaļ ar blenderi. Pusi sīrupa pielej zemenēm, otru pusi – kivi. Zemeņu biezeni salej veidnēs līdz pusei, saldē. Kad mazliet sasalis, pielej kivi biezeni. Iesprauž saldējuma kociņus un saldē.
Gatavošana parasti aizņem 2 stundas. Var liet dažādu ogu slāņus. Ja saldējums nenāk ārā no veidnes, veidni uz īsu mirkli iemērc karstā ūdenī.
Bulciņas
Sastāvdaļas:
• 1 glāze skāba krējuma vai kefīra;
• trešdaļa vai puse glāzes augu eļļas;
• pustējkarote sāls;
• pustējkarote sodas;
• pustējkarote cukura;
• 1.5 glāze miltu (vai mazliet vairāk);
• pusglāze sezama sēklu mīklai (pēc vēlēšanās) un vēl uzkaisīšanai.
Eļļu samaisa ar krējumu vai kefīru, pieber sāli, cukuru, sodu, mazliet sakuļ. Pievieno sezama sēklas un miltus, mīca ļoti mīkstu mīklu. Veido apaļas bulciņas. Uzklāj plānu krējuma kārtu (to ērti darīt ar otu) un uzkaisa sezama sēklas. Cep 180-200° karstā cepeškrāsnī 25 minūtes.
Biešu salāti ar biezpienu
Sastāvdaļas:
• 200 g biešu;
• 100 g biezpiena;
• 50-70 g skāba krējuma;
• 2 pētersīļu zariņi;
• sāls pēc garšas.
Bietes izvāra, notīra, sagriež šķēlītēs. Pētersīļus smalki sagriež. Biezpienam pievieno pētersīļus, krējumu, sāli un samaisa. Bietes saliek traukā, virsū liek biezpienu līdzenā kārtā vai pikās. Var pārliet ar aizdaru.
Kaviārs no bietēm
Sastāvdaļas:
• 1 biete;
• 2 ēdamkarotes olīveļļas vai sviesta, vai ghī;
• 2 ēdamkarotes notīrītu riekstu;
• mazliet sāls.
Bieti labi nomazgā. Liek verdošā ūdenī un vāra vai sautē tvaicējamajā katlā mīkstu (lai nazis viegli ieduras). Atdzesē, nomizo. Riekstus sasmalcina. Bieti, riekstus, sāli maļ ar blenderi. Pievieno olīveļļu, samaisa un pasniedz.
Riekstu halva bez cukura
Sastāvdaļas:
• 1 glāze notīrītu riekstu;
• trīs ceturtdaļas glāzes rozīņu;
• 2-3 ēdamkarotes silta sviesta vai ghī.
Riekstus maļ ar blenderi vislielākajā ātrumā. Jo labāk tie būs samalti, jo izteiktāka garša būs halvai. Pievieno rozīnes un turpina malt. Samaisa. Pievieno sviestu, samaisa. Vēl maļ ar blenderi apmēram minūti. Samaisa. Ar rokām samīca vēlamā izskatā vai liek veidnē, kurā ieklāta pārtikas plēve, saspaida un izņem ārā, noņem plēvi.